Ilgtermiņa pētījumi liecina, ka neveselīgs uzturs visā dzīves garumā palielina kognitīvo traucējumu un demences risku vecumā. Pētnieki nonāca pie šāda secinājuma, analizējot gandrīz septiņdesmit gadus ilgu novērojumu rezultātus, kas tika veikti britu kohortas pētījumā, kas sākās 1946. gadā.
Pētnieku grupa Kellijas Karas (Kelly Kary) vadībā no Taftas Universitātes Uztura un dietoloģijas departamenta analizēja 3059 cilvēku datus. Dalībnieku uzturs tika novērtēts 4 gadu vecumā, pēc tam vairākas reizes pieaugušā vecumā — 36, 43, 53 un 60–64 gadu vecumā. Novērtēšanai tika izmantots veselīga uztura indekss HEI-2020, kas mēra, cik labi uzturs atbilst spēkā esošajām uztura rekomendācijām.
Kognitīvās funkcijas tika novērtētas dažādos dzīves posmos — no 8 līdz 69 gadu vecumam. Bērnībā tika izmantoti lasīšanas, vārdu krājuma un aritmētikas testi, bet pieaugušā vecumā — atmiņas, informācijas apstrādes ātruma un reakcijas ātruma testi. Pamatojoties uz šo informāciju, pētnieki varēja izdalīt dažādus kognitīvās attīstības ceļus.
Analīze parādīja skaidru saikni starp uztura kvalitāti un kognitīvajām spējām. Dalībnieki ar sliktākajiem kognitīvajiem rādītājiem vecumā biežāk visā dzīves garumā ievēroja neveselīgu uzturu. Un otrādi, cilvēki ar augstiem kognitīvajiem rādītājiem biežāk ievēroja salīdzinoši veselīgu vai stabili veselīgu uzturu.
Atšķirības bija īpaši pamanāmas pieaugušā vecumā. Dalībnieki ar augstākiem kognitīvajiem spēkiem lietoja vairāk veselu augļu, dārzeņu, pākšaugu un pilngraudu produktu, kā arī mazāk sāls un rafinētu graudu produktu. Grupā ar sliktu uztura kvalitāti gandrīz 10 % dalībnieku tika konstatētas iespējamās demences pazīmes, salīdzinot ar tikai 2–6 % grupā ar veselīgāku uzturu.
“Mūsu rezultāti liecina, ka uzturs visā dzīves garumā, nevis tikai vecumā, ir saistīts ar to, kā smadzenes tiek galā ar novecošanu,” skaidro pētnieki.
