Šogad mēs atzīmējam 40 gadus kopš organizētas cīņas pret HIV sākuma Latvijā — profilakse un kvalitatīva ārstēšana ļauj noturēt epidēmiju zemā līmenī, bet infekciju agrīna atklāšana joprojām ir galvenā problēma.
Saturs
2025. gadā Latvija atzīmē 40 gadus kopš organizētas reakcijas uz HIV/AIDS epidēmiju .
Eksperti uzsver, ka Latvija ir viena no valstīm, kurās kopš sākuma ir saglabājies zems epidēmijas līmenis .
Lielākā problēma joprojām ir iespējami agrīna diagnozes noteikšana, jo šodien daudzas diagnozes tiek noteiktas pārāk vēlu.
Efektīva profilakse un profesionāla reaģēšana
Pēc ekspertu domām, HIV epidēmija Latvijā ir ļoti labi kontrolēta, lielā mērā pateicoties speciālistu ātrai un efektīvai rīcībai.
Latvija ir viena no valstīm ar viszemāko HIV infekcijas saslimstības rādītāju pasaulē.
Inficēto cilvēku īpatsvars jebkurā iedzīvotāju grupā ar paaugstinātu risku nekad nav pārsniedzis piecus procentus, paskaidroja Irena Klava no Valsts Veselības institūta.
Aplēstais inficēto un veiksmīgi izārstēto skaits
Pēc Nacionālā sabiedrības veselības institūta aplēsēm, valstī apmēram 1000 cilvēku dzīvo ar HIV, un aptuveni katrs desmitais vēl nezina par savu inficēšanos.
Lielākā daļa pacientu, kuriem ir diagnosticēta slimība, saņem efektīvu ārstēšanu, kas novērš infekcijas pārnešanu uz citiem cilvēkiem un ļauj ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt dzīves ilgumu.
Pirmie saslimšanas gadījumi un epidēmijas uzraudzība
Pirmie HIV infekcijas diagnozes Latvijā tika noteiktas 1985. gadā cilvēkiem ar hemofiliju, kuriem tika pārlietas inficētas asins produkti.
1986. gadā sākās visu donoru asins pārbaudes, un gadu vēlāk tika izveidota infekciju epidemioloģiskā uzraudzība.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem 1993. gadā sāka veikt nejaušu grūtnieču un pacientu ar seksuāli transmisīvo infekciju pazīmēm izlases monitoringu.
Stāvoklis 2025. gadā
2025. gada 2. novembrī HIV infekcija tika diagnosticēta 27 cilvēkiem, kas ir par 15 mazāk nekā visā 2024. gadā. 7
Turklāt tika reģistrēti desmit gadījumi, kad cilvēki šogad sāka vai turpināja ārstēšanos Latvijā, bet diagnoze tika noteikta ārzemēs.
Tendence pa iedzīvotāju grupām
Inficēšanās biežums vīriešu vidū, kuri praktizē seksu ar vīriešiem, ir salīdzinoši augsts, tomēr absolūtie skaitļi joprojām ir zemi.
Līdz 2. novembrim šajā grupā reģistrēti astoņi jauni diagnozes no 24 gadījumiem vīriešiem.
Pirmo reizi jauno heteroseksuālo infekciju gadījumu skaits pārsniedza inficēto vīriešu, kuri praktizē seksu ar vīriešiem, gadījumu skaitu.
Kompleksa profilakse kā panākumu garantija
Salīdzinoši nelielais jauno inficēšanās gadījumu skaits ir skaidrojams ar testēšanas pieejamību sabiedrībā, tūlītēju ārstēšanas uzsākšanu un PrEP pieejamību personām ar augsta riska uzvedību.
Vēlā diagnostika – lielākā problēma
Eksperti brīdina, ka testēšanai nav piešķirts pietiekams finansējums un veselības aprūpes darbiniekiem biežāk un sistemātiski jāpiedāvā HIV testēšana cilvēkiem no paaugstināta riska grupas.
Epidemioloģiskās uzraudzības digitalizācijas potenciāls
Pēc Irenas Klavas teiktā, epidemioloģiskās uzraudzības digitalizācija var būtiski veicināt agrīnu diagnostiku .
Vācot datus reālajā laikā, epidemiologi varētu tieši brīdināt ārstus par nepieciešamību uzlabot testēšanu riska grupās.
Ierobežota piekļuve testēšanai
Moica Matičič no Ļubļanas Universitātes medicīnas centra uzsver, ka galvenā problēma ir testēšanas punktu un kapacitātes trūkums .
