Papildu ienākumu pārvaldības varianti gada beigās ietver visu: no akciju un dolāru pirkšanas līdz virtuālo maku un termiņnoguldījumu izmantošanai.
Saturs
Decembris tradicionāli tiek uzskatīts par mēnesi, kas iezīmē ciklu beigšanos. Personīgā un profesionālā līmenī tas nozīmē viena darba gada beigām un jauna, cerību pilna gada sākumu. Šajā kontekstā Ziemassvētku prēmija kļūst par vēlamu papildu ienākumu, kas liek domāt ne tikai par pašreizējiem izdevumiem, bet arī par to, kā labāk rīkoties ar pieejamajiem resursiem.
Mūsu valstī ikgadējā papildu alga (ЕЗЗ) ir darba tiesības, kas ir spēkā kopš 1946. gada un sākotnēji tika ieviestas kā mehānisms darbinieku pirktspējas saglabāšanai. Neatkarīgi no tās izcelsmes, tās reālā ietekme ir atkarīga no tā, kā katrs cilvēks izlemj to izmantot.
Nesenā aptauja, ko veica uzņēmums Focus Market, liecina, ka Ziemassvētku prēmijas joprojām galvenokārt tiek izmantotas, lai nodrošinātu finansiālo drošību. Sešdesmit procenti respondentu atzina, ka šos ienākumus izmanto parādu atmaksai, ikdienas izdevumu segšanai, ceļojumiem vai pārtikas produktu iegādei.
Tomēr 40 % plāno vismaz daļu no savas Ziemassvētku prēmijas novirzīt dažādiem uzkrājumiem vai ieguldījumiem. Šajā grupā 19 % plāno ieguldīt akcijās, 12 % — dolāru pirkšanā, 7 % — digitālajos maciņos vai augstas ienesīguma kontos un 2 % — termiņnoguldījumos.
Ieguldījumi akcijās
Aptaujas laikā akcijas izrādījās populārākais ieguldījumu instruments. Ieguldījumi akcijās nozīmē nelielas daļas iegādi uzņēmumā, cerot, ka tā vērtība laika gaitā pieaugs. Tas ir riskants ieguldījums, bet ar peļņas gūšanas potenciālu.
Akciju cenu dinamika ir atkarīga gan no mikroekonomiskiem faktoriem, piemēram, uzņēmuma finanšu stāvokļa un tā biznesa modeļa, gan no makroekonomiskām mainīgajām, tostarp ekonomiskās aktivitātes līmeņa, procentu likmēm un kopējās finanšu situācijas.
Šajā modelī nav iespējams noteikt konkrētus nākotnes efektivitātes rādītājus. Tomēr var izdalīt nozares, kuras, raugoties uz situāciju līdz 2026. gadam, demonstrē salīdzinoši labākas perspektīvas.
Viens no šādiem sektoriem ir enerģētika, kuras dzinējspēks ir Vaka Muerta attīstība, iekšējais un starptautiskais pieprasījums pēc enerģijas avotiem, labvēlīga tarifu regulēšana un relatīva ekonomikas stabilitāte — tie ir galvenie makroekonomiskie faktori. Tomēr, izvēloties konkrētu uzņēmumu, ir nepieciešama padziļināta analīze.
Vēl viena nozare ir banku nozare, kas, ņemot vērā kredītu atjaunošanas perspektīvas un pašreizējo zemo novērtējumu, tiek pozicionēta kā stabila alternatīva, ņemot vērā IKP pieaugumu un valsts riska rādītāju uzlabošanos.
Kā jebkuras investīcijas, arī šīs ir saistītas gan ar priekšrocībām, gan riskiem. Priekšrocību vidū izceļas to ieguldījums portfeļa diversifikācijā un iespēja gūt prognozējamāku ienesīgumu. No riskiem īpaši jāatzīmē to jutīgums pret ekonomisko un finanšu situāciju. Lai gan izvēle būs atkarīga no katra atsevišķa investora, viņa riska profila un mērķiem, šodien ir lietderīgi dot priekšroku ilgtermiņa obligācijām un izvairīties no tām, kas ir piesaistītas valūtas kursiem vai tūlītējai likviditātei.
Pēdējo 30 dienu laikā dažādie dolāra kursi ir piedzīvojuši mērenas un līdzīgas svārstības: oficiālais dolārs un Eiropas Parlamenta dolārs ir pieaudzis aptuveni par 3,0 %, bet ASV dolārs — par 3,1 %. Šāda dinamika atspoguļo relatīvi stabilu valūtas kursu periodu, pie kā mēs vairs neesam pieraduši.
Centrālā banka nesen paziņoja, ka, sākot no 2026. gada janvāra, valūtas kursa diapazoni tiks koriģēti katru mēnesi, pamatojoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, ko publicē INDEC (Nacionālais statistikas un tautas skaitīšanas institūts). Šā pasākuma mērķis ir novērst valūtas kursa atpalicību, saglabāt konkurētspēju un samazināt gaidas par valūtas kursa patvaļīgiem svārstījumiem.
Šādā scenārijā, kā arī ņemot vērā pakāpenisku inflācijas samazināšanos (saskaņā ar jaunākajām REM prognozēm), paredzamā dolāra kursa izmaiņa kopumā būs apmēram 5,5 % nākamajos 90 dienās.
Gadījumā ar dolāru, kura kurss tiek novērtēts Eiropas Parlamentā, tā dinamika galvenokārt reaģē uz finanšu plūsmām un portfeļa lēmumiem, nevis uz regulatīviem izkropļojumiem, ņemot vērā pašreizējo nelielo atšķirību no oficiālā kursa (1,83 %).
Bāzes scenārijā, samazinoties inflācijai un nedaudz palielinoties reālajām procentu likmēm, tirgus elektronisko maksājumu kurss (MEP) centīsies sekot oficiālajam dolāra kursam, kas izraisīs nelielu un stabilu starpību. Pēc optimistiskas prognozes, uzticības pieaugums un līdzekļu pieplūdums instrumentos, kas denominēti peso, var samazināt pieprasījumu pēc riska ierobežošanas, samazinot starpību. Un otrādi, potenciālas politiskas vai ārējas satricinājumi var izraisīt periodus ar lielāku svārstīgumu un pagaidu starpības palielināšanos.
Digitālās maki, konti ar procentu uzkrāšanu
Vēl viena iespēja, ko izvēlas Ziemassvētku prēmijas saņēmēji, ir tās ieguldīšana zema riska, augstas likviditātes instrumentos. Septiņi procenti aptaujāto dod priekšroku digitālajām makām vai augstas ienesīguma krājkontiem, dodot priekšroku tūlītējai piekļuvei naudai, nevis maksimālam ienākumam.
Pašreiz krājkonti piedāvā gada nominālo procentu likmi (TNA) diapazonā no 22% līdz 32%, kas atbilst vidējai ikmēneša ienesīgumam aptuveni 2,3% apmērā. Tajā pašā laikā naudas tirgus ieguldījumu fondi, ko izmanto lielākā daļa digitālo maku, piedāvā vidējo TNA 19 % apmērā, kas atbilst ikmēneša ienesīgumam 1,6 % apmērā.
Piemēram, Ziemassvētku prēmija 800 000 dolāru apmērā, kas 90 dienu laikā ieguldīta naudas tirgus fondā, var nest aptuveni 39 000 dolāru peļņu. Noguldījumu konta gadījumā paredzamā ienesīguma likme būs aptuveni 56 000 dolāru, ja procentu likmes paliks nemainīgas.
Tradicionālais fiksētais termiņš
Visbeidzot, tradicionālie termiņnoguldījumi joprojām ir variants, lai gan mazākumam: tikai 2 % aptaujāto savas Ziemassvētku prēmijas ieguldīs šajā instrumentā. Gada nominālās procentu likmes 30 dienu noguldījumiem pašlaik svārstās no 20,5% līdz 23,5%, kas atbilst vidējai ikmēneša ienesīgumam 1,86%.
Tajā pašā piemērā ar Ziemassvētku prēmiju 800 000 dolāru apmērā procenti, kas uzkrāti 90 dienu laikā, būs aptuveni 45 000 dolāru, taču trūkums būs zemāka likviditāte salīdzinājumā ar citām alternatīvām.
Lēmumi par investīcijām vienmēr ir atkarīgi no katra cilvēka finanšu mērķiem, riska tolerances un laika perspektīvas. Tāpēc nav vienotas, universāli labākās alternatīvas, bet ir dažādas iespējamās stratēģijas, kas atkarīgas no konteksta un individuālajām preferencēm.
Pateicoties prognozējamākām perspektīvām nekā iepriekšējos gados, Ziemassvētku prēmija var kļūt ne tikai par papildinājumu ikmēneša ienākumiem. Pat ja tiks piešķirta tikai daļa no līdzekļiem, tas dos iespēju sākt domāt par uzkrājumiem un ieguldījumiem, kā arī izmantot uzkrāto naudas potenciālu ilgtermiņā.
