Mongolijā, veicot ģeoloģiskos pētījumus, speciālisti atklājuši līdz pat trīs tūkstošiem gadu vecus nomadu kapulaukus. Kopumā pētnieki izpētījuši desmit apbedījumus.
Kā ziņo Montsame, 2024. gadā, veicot lauka darbus Oyuut atradnē, ģeologi atklāja monumentālus kapulaukus, kas pazīstami kā hirgisuuri vai hereksuri. Saskaņā ar Mongolijas likumiem visi ģeoloģiskie izpētes darbi tika apturēti. Pētījumus turpināja arheologu grupa. Darbi tika pabeigti 2025. gada oktobrī.
Kopumā zinātnieki atklāja un izpētīja desmit senas kapenes. Četras no tām datējamas ar bronzas laikmetu, divas kapenes — ar viduslaiku laikmetu (VIII–XIII gadsimts). Vēl četru apbedījumu vecumu eksperti pagaidām nav noteikuši.
Pēc arheologu teiktā, artefakti ir saglabājušies labā stāvoklī, īpaši ņemot vērā reģiona skarbo klimatu. No kapiem izņēma bronzas spoguļus, filca fragmentus, dzīvnieku kaulus un apbedījumu upurus.
Arheoloģiskie pētījumi un izrakumi Ojutskas atradnē kopumā aptvēra 1032 hektārus. Hirgisuuri ir īpašs kurgānu veids, kas atrasts Mongolijā un dažās Āzijas iekšzemes daļās. Pēc pētnieku domām, šīs būves kalpoja ne tikai kā apbedījumu vietas, bet arī kā ceremoniju pieminekļi. Hirgisuuri, kas atrasti Ojutas atradnē, apstiprināja hipotēzi, ka Orhona un Bulgana aimaci tūkstošiem gadu bija centrālie koridori, pa kuriem pārvietojās klejotāji, un vieta, kur notika viņu rituālās aktivitātes.
