Mums zināmie ledāji var izzust tuvākajos gados, ja klimats paliks tāds pats kā pēdējā desmitgadē . Šādam galvenajam secinājumam nonāca starptautiska pētnieku grupa, kas, pamatojoties uz dažādiem sasilšanas scenārijiem, prognozēja šo dabas brīnumu iespējamo izzušanu līdz gadsimta beigām.
Saturs
Pētījums , ko veica zinātnieki no Šveices Federālās tehnoloģiju institūta Cīrihē (ETH), Šveices Federālajā meža, sniega un ainavas pētniecības institūtā un Briseles Brīvajā universitātē, publicēts šonedēļ žurnālā Nature Climate Change un aicina veikt ambiciozus pasākumus, lai ierobežotu klimata pārmaiņas.
Katrs desmitā daļa grāda var būt ļoti nozīmīga.
“Pirmo reizi mēs aprēķinājām, kad pazudīs katrs no Zemes ledājiem,” saka pētījuma galvenais autors Landers Van Trihts, glaciologs no Cīrihes Tehnoloģiju institūta. Zinātnieki pirmo reizi noteica, kuri ledāji pasaulē pazudīs pirmie, un noteica pārējo ledāju izzušanas termiņus klimata pārmaiņu dēļ.
Viens no svarīgākajiem secinājumiem ir tas, ka reģioni ar lielu skaitu mazu ledāju zemās augstumās vai tuvu ekvatoram ir visvairāk pakļauti ledus masu zudumam. Tie ir Alpi, Kaukāzs, Skalotie kalni, kā arī daļa no Andiem un Āfrikas kalnu grēdām, kas atrodas zemās platuma grādos.
Cik daudz cilvēku izdzīvos?
Ņemot vērā pašreizējās globālās sasilšanas eksponenciālo pieaugumu, zinātnieki ir modelējuši ledāju atkāpšanās ātrumu scenārijiem, kuros līdz gadsimta beigām tie palielināsies par 1,5, 2 vai 4 grādiem salīdzinājumā ar pirmskindustriālo līmeni.
Planētas mērogā, ja globālā temperatūra paaugstināsies par vairāk nekā 4 grādiem līdz 2100. gadam, uz planētas paliks tikai apmēram 18 000 ledāju, salīdzinot ar 100 000, kas saglabāsies, ja temperatūras paaugstināšanās nepārsniegs 1,5 grādus.
Alpu gadījumā, ja temperatūra paaugstināsies par 1,5 grādiem, līdz gadsimta beigām saglabāsies tikai 12 % ledāju (aptuveni 430 no 3000, kas saglabāsies līdz 2025. gadam). Ja temperatūra paaugstināsies par vairāk nekā 2 grādiem, paliks tikai 8 % (aptuveni 270 ledāji), bet, ja paaugstināsies par 4 grādiem, paliks tikai 20 ledāji (1 %).
Amerikas Skalistajos kalnos, temperatūrai paaugstinoties par 1,5 grādiem, saglabāsies apmēram 4400 ledāji (25 % no pašreizējiem 18 000 ledājiem), bet, temperatūrai paaugstinoties par 4 grādiem, paliks tikai 101 ledājs (kas nozīmē 99 % zaudējumu).
Andos un Centrālajā Āzijā aptuveni 43 % ledāju izdzīvos, ja temperatūra paaugstināsies par 1,5 grādiem; bet, ja temperatūra paaugstināsies par 4 grādiem, Andos saglabāsies tikai aptuveni 950 ledāji (94 % tiks zaudēti), bet Centrālajā Āzijā — tikai aptuveni 2500 (kas ir samazinājums par 96 %).
Daudzi izmiršanas pīķi
Pētnieki arī aprēķināja to, ko viņi sauc par „ledāju izmiršanas pīķi”, kas iestājas , kad ledāju skaits, kas izmirst vienā gadā, sasniedz maksimumu . Pēc šī pīķa ikgadējie zaudējumu tempi samazinās, jo lielākā daļa mazāko ledāju jau ir izmirusi.
Pie temperatūras paaugstināšanās par 1,5 grādiem ledāju izmiršanas maksimums tiks sasniegts aptuveni 2041. gadā, kad viena gada laikā pazudīs aptuveni 2000 ledāju. Pie temperatūras paaugstināšanās par 4 grādiem maksimums tiks pārcelts uz 2055. gadu, bet joprojām radīs aptuveni 4000 ledāju zaudējumu gadā.
„Tas, ka maksimums iestājas vēlāk, ja sasilšana ir intensīvāka, var šķist paradoksāli. Iemesls ir tas, ka siltākos apstākļos pilnībā izkūst ne tikai mazie ledāji, bet izzūd arī lielākie,” norāda otrs autors, ETH Zurich glacioloģijas profesors Daniels Farinotti.
Politiskās, ekonomiskās un kultūras sekas
Autori uzsver, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta ledāju masas un apjoma zuduma mērīšanai (kas ļāva prognozēt jūras līmeņa paaugstināšanos un ūdens resursu pārvaldību), šai jaunajai pieejai ir arī citas politiskās, ekonomiskās un kultūras sekas.
“Neliela ledāja kušana praktiski neietekmē jūras līmeņa paaugstināšanos. Bet, ja ledājs pazūd pilnībā, tas var nopietni ietekmēt tūrismu šajā reģionā,” norāda Van Trihta. “Tas nozīmē arī to, ka katra desmitā grāda daļa ir svarīga, lai palēninātu jūras līmeņa pazemināšanos. Ir steidzami jāveic ambiciozi pasākumi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām,” uzsver Farinotti.
