Zinātnieki ir izstrādājuši mākslīgā intelekta balstītu rīku, kas spēj veikt sarežģītu termiskās kodolplazmas modelēšanu dažu sekunžu laikā.
Zinātnieku grupa no Lielbritānijas Atomenerģijas pārvaldes, Linca Universitātes un uzņēmuma Emmi AI (Austrija) ir izveidojusi mākslīgā intelekta instrumentu ar nosaukumu GyroSwin. Tas var veikt termodinamiskās plazmas simulācijas tūkstoš reižu ātrāk nekā tradicionālās aprēķinu metodes, ziņo Apvienotās Karalistes valdība.
Termodinamiskā sintēze sola kļūt par tīru un neizsīkstošu enerģijas avotu. Tomēr, lai to īstenotu, ir nepieciešams uzturēt plazmu ekstremālās temperatūrās, izmantojot spēcīgus magnētus. Šajā gadījumā plazmas turbulences kontrole ir galvenais uzdevums, tāpēc tā ir precīzi jāmodelē.
Speciālisti paļaujas uz modernām skaitliskās modelēšanas metodēm, izmantojot piecu dimensiju (5D) girokinētiku. Tā ietver trīs telpiskās un divas papildu dimensijas, ņemot vērā paralēlo un perpendikulāro daļiņu ātrumu plazmā.
Šāda 5D pieeja prasa milzīgu skaitļošanas jaudu. Tradicionālā modelēšana notiek ārkārtīgi lēni un prasa lielus skaitļošanas resursus, kas ievērojami pagarina projektēšanas un izstrādes ciklus.
GyroSwin izmanto jaunākās mākslīgā intelekta metodes, lai pētītu 5D modelēšanas dinamiku. Iegūtie aizstājējmodeļi var darboties dažu sekunžu laikā, atšķirībā no parastajām simulācijām, kas aizņem stundas vai pat dienas. Šī bezprecedentā ātrums ļauj daudz ātrāk un precīzāk prognozēt plazmas turbulenci, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai optimizētu termiskās kodolreaktoru konstrukciju.
Šāds veiktspējas pieaugums kļuvis iespējams, pateicoties tam, ka GyroSwin saglabā galveno fizisko informāciju par termododzes plazmu, tostarp par to, kas var samazināt turbulenci. Tas viss ir ārkārtīgi svarīgi, lai fiziski interpretētu modelēšanas rezultātus.
Tuvākajā nākotnē pētnieki izpētīs, kā GyroSwin paplašinātās iespējas var piemērot nākamās paaudzes elektrostacijās. Piemēram, britu sfēriskajā tokamakā enerģijas ražošanai (STEP), kur plazmas scenāriju optimizācijai, ņemot vērā nenoteiktību, potenciāli būs nepieciešami miljoniem simulāciju.
Agrāk zinātnes izdevums Mail stāstīja, ka Tomskas zinātnieki izveidoja “pašizdziedējošus” pārklājumus termiskā kodolreaktora elementiem.
