Kodolreaktors 1600 metru dziļumā, nostiprināts urbuma ar spiediena ūdeni, praktiski neredzams no virsmas un gatavs ekspluatācijai pēc sešiem mēnešiem? Uz to liek savu likmi jauna latviešu kompānija Deep Fission, kas ir stingri pārliecināta, ka kodolenerģētikas nākotne ir “Zemes centrā”.
Saturs
Moduļu reaktors, ko viņi izstrādā, saucas „Gravitācija”, un tam ir divas galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar tā „zemes” analogiem.
Gravitācija, kodolreaktors, kas izmanto gravitāciju… burtiskā nozīmē
Uzņēmums Deep Fission ne tikai samazināja elektrostacijas izmērus, bet arī projektēja to tā, lai to varētu izvietot dziļi zem zemes. Reaktora aktīvā zona atradīsies 1600 metru dziļumā zem zemes, šaurā vertikālā urbumā, kas iegremdēts ūdenī.
Kāpēc tik dziļi? Tāpēc, ka daba šeit piedāvā to, kas nav atrodams nekur citur: dabisko spiedienu apmēram 160 atmosfēras (aptuveni 16,2 MPa – megapaskāli) un minerālu vidi, kas darbojas kā aizsargājošs ekrāns. Citiem vārdiem sakot, iezis šeit darbojas kā hermētiska kamera.
Ātra būvniecība, iedvesmota no naftas rūpniecības
Projekts ir reāls, jo balstās uz jau pārbaudītām tehnoloģijām. Vertikālā urbšana? Tā ir standarta prakse naftas platformās. Augstspiediena ūdens cirkulācija? Klasiska metode ģeotermālajā enerģētikā.
Gravitācijas reaktors joprojām balstās uz labi zināmu modeli: reaktors ar spiediena ūdeni (PWR), kas darbojas ar zemu bagātinātu urānu, tāpat kā lielākajā daļā mūsdienu elektrostaciju.
Tā kā nav nepieciešami milzīgi kupoli un bruņoti ēkas, būvniecība būs par 80 % lētāka nekā tradicionālas elektrostacijas būvniecība. Deep Fission cenšas sasniegt ražošanas pašizmaksu 50–70 eiro par megavatu stundā. Tas ir konkurētspējīgs cenu pat salīdzinājumā ar saules vai vēja enerģiju.
Pasīvā drošība: kad ģeoloģija kļūst par kodolenerģētikas sabiedroto
Mēs bieži dzirdam, ka kodolenerģētikas Achilleja papēdis ir avāriju risks. Deep Fission kliedē šīs bažas, balstoties uz vienkāršu principu: avārijas ir mazāk iespējamas, ja sistēma atrodas paša dabas kontrolē.
Reaktors ir pilnībā izolēts zem zemes, ar slēgtu kontūru, kas atgriež tvaiku turbīnās uz virsmas. Ja rodas problēmas, tas ir fiziski izolēts, ārpus tornado, aviokatastrofu un pat ļaunprātīgu darbību sasniedzamības.
“Gravitācija ir viena no uzticamākajām dabas spēkiem,” teica Liz Mullera, Deep Fission līdzdibinātāja un ģenerāldirektore. “Šī pati uzticamība ir mūsu reaktora konstrukcijas pamatā. Ievietojot mūsu gravitācijas reaktorus dziļi zem zemes, mēs izmantojam Zemes dabiskās spēkus, lai padarītu kodolenerģētiku sākotnēji drošāku, daudz lētāku un ātrāk izvietojamu.”
Protams, ir arī grūtības. Piemēram, būs jāpārliecinās, ka apkopes sistēmas, sensori un komunikācijas izturēs dziļumu. Un kā būs ar degvielas nomaiņu? Visticamāk, būs jāizņem viss modulis. Tas ir kā pacelt uz virsmas miniatūru zemūdeni.
Blīvs grafiks un jau ir vairāki klienti
Uzņēmums ir jauns, bet strauji attīstās. Pirmais solis: prototipa izveide līdz 2026. gada jūlijam. Tas ir nopietns uzdevums, bet to atbalsta ASV Enerģētikas ministrijas izmēģinājuma programma.
Tipisks projekts? Četras nedēļas urbšanas, desmit nedēļas uzstādīšanas, pēc tam divi mēneši testēšanas. Darbojošam reaktoram tas ir nedaudz mazāk nekā seši mēneši. Protams, ja viss noritēs pēc plāna.
Uzņēmums paziņo, ka jau ir izveidojis klientu bāzi, kas nodrošina 12,5 gigavatu pieprasījumu. Pirmās platības plānots izvietot Teksasā, Jūtā un Kanzasā — mazapdzīvotos štatos ar augstu enerģijas pieprasījumu rūpniecībā.
Neliels finansējums slēptām ambīcijām
2024. gadā Deep Fission jau bija savākusi 4 miljonus dolāru (3,5 miljonus eiro), kam tika pievienoti vēl 30 miljoni dolāru (26 miljoni eiro).
Jaunais un ambiciozais start-ups neaprobežojas ar vienu reaktoru. Tas jau apsver iespēju licencēt tehnoloģiju citiem operatoriem vai pat tieši pārdot gatavas iekārtas. Mērķis — nodrošināt rūpniecisko ražošanu mini elektrostacijām, kas ir līdzīgas tām, kuras jau tiek izmantotas kosmosa nozarē un datu apstrādes centros.
Vecā ideja, pārstrādāta rītdienas projektā
Ironiski, ka šī koncepcija radās no pētījuma par kodolatkritumu apglabāšanu. Pētot šos materiālus, komanda nonāca pie intuitīva secinājuma: atkritumu uzglabāšanai nepieciešamie apstākļi ir pārsteidzoši līdzīgi apstākļiem spiediena reaktorā.
Tomēr ir daži iebildumi…
Protams, ne visi eksperti ir par to pārliecināti. Daži norāda, ka nolaišanās, protams, ir laba lieta, bet ir nepieciešams arī iespēja atgriezties augšā, lai veiktu pārbaudi, remontu un modernizāciju. Citi ir nobažījušies par monitoringa izmaksām vai sarežģītību iejaukšanās gadījumā, ja notiek tehnisks incidents.
Tomēr desmitiem gadu ilga pieredze naftas urbumu urbšanā liecina, ka pastāv tehnoloģijas, kas ļauj vadīt sarežģītas sistēmas, kas atrodas vairākus kilometrus zem mūsu kājām. Un pasaulē, kurā svarīgs ir katrs kvadrātmetrs, pazemes atomenerģētika var kļūt par ideālu alternatīvu blīvi apdzīvotos vai nestabilos reģionos.
