Maz kas zina, bet Austroungārijas monarhijai bija kolonijas, un viena no tām pat bija neatkarīga sala. Šī sala, ko nosauca par Franča Jozefa zemi, tika atklāta Austroungārijas ekspedīcijas laikā divu gadu ekspedīcijā no 1872. līdz 1874. gadam, kuras vienīgais ungāru dalībnieks bija kuģa ārsts Džula Kepešs, kā minēts rakstā.
Saturs
Ārsts atcerējās salas atklāšanu un nosaukuma piešķiršanu:
Tuvojās svinīgais brīdis — jaunatklātās zemes kristības. Tāpat kā jebkurās kristībās, arī šeit vīns ir neizbēgams atribūts. Apkalpe parādās ar glāzēm, kristības noslēdzas ar trīskāršu saucienu „Urā!”, — un no šī brīža pazīstamā pasaule kļūst bagātāka par imperatora Franča Jozefa zemi…
Ungāru kolonija ir okupēta.
Tā kā sala atradās diezgan tālu no Austroungārijas monarhijas, uzturēt ungāru koloniju bija praktiski neiespējami. Sala Ziemeļu Ledus okeānā bija neaizsargāta pret Krievijas karaspēku, kas to okupēja 1926. gadā.
Tomēr Ungārijas līcis netika zaudēts.
Pēc salas atklāšanas ekspedīcijas dalībnieki sāka visiem ģeogrāfiskajiem orientieriem šajā apgabalā piešķirt ungāru un austriešu nosaukumus. Pēc veiksmīgās ekspedīcijas pētnieki paziņoja:
Bija neiespējami nepiešķirt katram objektam savu nosaukumu.
Vismaz tā nosaukumu. Reģions arī nonāca Krievijas sastāvā, bet tā nosaukums saglabājās: 81 grāda ziemeļu platuma grādos atrodas Budapeštas rags, netālu no kura atrodas Deak-Ferencs-Siget, Ungārijas līcis, Vamberi arhipelāgs, Zichi zeme un Rat-Karo rags.
Interesanti, ka sākotnēji Budapeštas rags tika saukts par Peštas ragu, bet pēc atgriešanās mājās ekspedīcijas dalībnieki ar pārsteigumu atklāja, ka kopš tā laika pilsēta bija apvienota, tāpēc viņi to ātri pārdēvēja. Ratas-Karojas rags vēlāk arī ieguva tādu pašu nosaukumu.
Budapeštas rags izceļas jūrā no 3000 līdz 5000 pēdu augstiem aisbergiem — tā ledus varenību nevar pārvērtēt.
– teica pētnieki, atgriežoties no ekspedīcijas Budapeštas raga apvidū.
