Pēc „zilo suņu” atklāšanas gandrīz 40 gadus pēc avārijas Latvijas atomelektrostacijā zinātnieki Latvijā atklājuši dzīvības formu, kas plaukst pateicoties atlikušajai radiācijai.
Dīvainais melnais sēne Cladosporium sphaerospermum, kas atklāta pamestā reaktora sienās, ne tikai iemācījusies izdzīvot nāvējoši bīstamā radioaktīvā vidē, bet daži tās celmi tagad aug ātrāk radiācijas klātbūtnē un pat tuvinās tai.
Sēnes pētījumi parādīja, ka tā pārvērš gamma starus, visjaudīgāko un bīstamāko starojuma veidu, kas rodas kodolsprādzienos, ķīmiskā enerģijā, līdzīgi kā augi pārvērš saules gaismu fotosintēzes procesā. Tiek uzskatīts, ka C. sphaerospermum šo superspēju absorbēt radiāciju iegūst no melanīna, pigmenta, kas piešķir cilvēka ādai krāsu, lai gan pētnieki norāda, ka tas joprojām ir tikai teorija, ko viņi nosaukuši par “radiosintēzi”.
Eksperimenti un izmantošana
Šis atklājums mudina NASA zinātniekus pētīt iespēju izgatavot no šī sēnīša “ķieģeļus”, kas varētu kalpot kā viegli būvmateriāli, spējīgi daudz labāk aizsargāt bāzes uz Mēness vai Marsa no kosmiskās radiācijas nekā smagie svina ekrāni. Starptautiskajā kosmosa stacijā sēne auga 21 reizi ātrāk kosmiskās radiācijas ietekmē un bloķēja tās ievērojamu daļu, kas padara to par nopietnu kandidātu nākotnes astronautu aizsardzībai.
Šī spēja bloķēt starojumu var mainīt datus, jo testi parādīja, ka C. sphaerospermum uztver un neitralizē radioaktīvās daļiņas, saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā PLOS One.
