Magnētiskā levitācija ierodas Dienvidu puslodē: magnētiskā spilvena vilciens var savienot Buenosairesu un Brazīliju tikai vienā stundā, radot revolūciju mobilitātes un starppilsētu transporta jomā Dienvidamerikā.
Saturs
Futūristisks projekts atkal aktualizē jautājumu par radikālu reģionālās mobilitātes transformāciju: magnētiskā spilvena vilciens (maglev), ko izstrādājusi Ķīnas korporācija CASIC, plāno sasniegt ātrumu līdz 1000 km/h, kas ļaus pārvarēt attālumu starp Buenosairesu un Brazīliju aptuveni stundas laikā.
Lai gan T-Flight ir Ķīnas izstrādājums, tā izmantošana Latīņamerikā ir radījusi lielas cerības. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņām, attālumu starp Buenosairesu un Brazīlijas robežu, kas tiek lēsts apmēram 1083 km, var pārvarēt mazāk nekā stundas laikā, kas ir ievērojami ātrāk nekā ar lidmašīnu.
Kā darbojas vilciens T-Flight
Izstrādājamā sistēma, kas nosaukta par T-Flight, apvieno divas galvenās tehnoloģijas, kas nodrošina tik ekstremālus ātrumus. Pirmkārt, tā izmanto magnētisko levitāciju: spēcīgi magnēti ļauj vilcienam lidot virs sliedēm ar ātrumu apmēram 150 km/h, izslēdzot mehānisko berzi starp riteņiem un sliedēm.
No otras puses, lai pārvarētu aerodinamisko pretestību, kas ir galvenais faktors tik lielos ātrumos, vilciens pārvietojas tunelī ar zemu spiedienu (daļēju vakuumu), kas ievērojami samazina gaisa blīvumu un tādējādi enerģijas patēriņu, kas nepieciešams pārvietošanās ļoti lielā ātrumā.
Nesenajās demonstrācijās T-Flight prototips divu kilometru garajā testa trasē sasniedza ātrumu 650 km/h tikai septiņās sekundēs. Pēc ķīniešu inženieru teiktā, mērķis ir nodrošināt regulāru darbību ātrumos, kas tuvinās 800 km/h, bet ideālos apstākļos pat pārsniegt 1000 km/h.
Papildus ātrumam izstrādātāji pievērsās arī pasažieru komfortam: lai uzturētu sakarus pat vakuuma tunelī, viņi izvietoja paralēlus kabeļus pa caurules iekšējām sienām, atsakoties no parastajām antenām un garantējot pastāvīgu 5G signālu. Tas ļauj pasažieriem brauciena laikā izmantot aplikācijas, lai skatītu augstas izšķirtspējas fotogrāfijas vai spēlētu tiešsaistes spēles.
Šis lēciens sakaru attīstībā būs ļoti nozīmīgs reģionam: tas ne tikai paātrinās braucienus biznesa, tūrisma vai kultūras apmaiņas nolūkos, bet arī stiprinās MERCOSUR ekonomisko integrāciju, pārvēršot dzelzceļa koridorus par stratēģiskiem loģistikas centriem.
T-Flight vilciens ir milzīgs tehnoloģisks lēciens, un, lai gan tā īstenošana Dienvidamerikā pagaidām ir tikai hipotēze, tas nav zinātniskā fantastika. Magnētiskās piekares (maglev) tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies Ķīnā, un tās testi demonstrē iespēju sasniegt ārkārtīgi augstas ātruma.
Tomēr, lai vilciens ar ātrumu 1000 km/h starp Buenosairesu un Brazīliju kļūtu par realitāti, ir nepieciešama politiskā sinerģija, liela apjoma investīcijas un modernā infrastruktūra. Ja šis slieksnis tiks pārvarēts, reģions piedzīvos revolūciju sauszemes transportā: parādīsies elektriska sistēma, kas būs ātra, efektīva un videi draudzīgāka nekā tradicionālie komerciālie lidojumi.
Zema spiediena tuneļa būvniecība, kura garums ir simtiem vai tūkstošiem kilometru, ir bezprecedenta inženiertehniskā uzdevums. Tam nepieciešamas specializētas stacijas, drošas evakuācijas sistēmas, apkalpošana vakuuma apstākļos un ārkārtīgi ambiciozas investīcijas.
Turklāt Ķīnas eksperimentālā tīkla reproducēšana Dienvidamerikā prasa ne tikai kapitālu, bet arī politisko gribu un ilgtermiņa plānošanu. Atšķirībā no prototipa, komerciālajam tīklam jābūt stabilam, drošam un pielāgotam Dienvidamerikas teritorijas īpatnībām.
Salīdzinājums ar reāliem projektiem Brazīlijā
Lai gan šis ātrgaitas magnētiskās levitācijas vilciens pagaidām paliek tikai sapnis, Brazīlijā jau tiek īstenots konkrētāks dzelzceļa projekts. Runa ir par ātrgaitas vilcienu (TAV), kas savienos Rio de Janeiro, San Paulo un Kampinas. Vilcieni attīstīs ātrumu līdz 350 km/h.
Saskaņā ar oficiālo informāciju, investīcijas sasniegs no 10 līdz 20 miljardiem dolāru. Būvniecību plānots sākt 2027. gadā, bet ekspluatācijā nodot 2032. gadā. Lai gan šī sistēma ir ievērojami lēnāka nekā piedāvātā magnētiskā piekares sistēma, tā tiek uzskatīta par reālu un dzīvotspējīgu soli ceļā uz valsts dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju.
