Vienkārša procedūra var atklāt slēptu pelējuma problēmu dzīvoklī, stāsta veselības inspektors un inženierzinātņu maģistrs Tuomo Tofferi .
– Nespeciālists parasti var atpazīt pelējuma skartu māju pēc neparastas smaržas, kas paliek uz apģērba, – viņš saka.
Problēma ir tāda, ka īsas mājas apskates laikā jūs varat nejust smaržu. Pēc Tofēri teiktā, pirms apskates mājas tika sakoptas, izvēdinātas un izmazgātas. Tāpēc reti kurš no apmeklētājiem spēj atklāt pelējumu pēc smaržas.
Pat inspektors ne vienmēr spēj atklāt pelējumu pēc smaržas. Tomēr Toferi ir viens padoms, kas palīdzēs to viegli atklāt.
„Kad es atgriežos mājās, es varu pamanīt, ka uz maniem apģērbiem ir palikusi neparasta smarža. Šādā gadījumā es vienmēr rakstu ziņojumā, ka uz apģērba ir konstatēta smarža, un tas vienmēr prasa papildu pārbaudes,” stāsta Tofers IL.
Mitruma radītie bojājumi ir izplatīta problēma, īpaši Latvijas vienģimenes mājās. Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes institūta (THL) pētījumu, 15 % vienģimenes mājās ir redzami mitruma radīti bojājumi, bet aptuveni 40 % ir bojājumi vai nepieciešama turpmāka pārbaude visizplatītākajās konstrukcijās. Ar mitrumu saistītas problēmas sastopamas arī citās ēkās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās.
Sliktākajā gadījumā mitruma radītie bojājumi var izraisīt nepieciešamību veikt apjomīgus remontdarbus, kuru izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Visgrūtākajos gadījumos izmaksas var būt vēl augstākas. Sīkāku informāciju par mitruma radītajiem bojājumiem Verkkuutisten rakstīja šajā rakstā.
– Visbiežāk sastopamie simptomi ir pelējuma vai pagraba smarža, krāsas vai pārklājuma bojājumi (piemēram, atslāņošanās, uzpūšanās, tumšāka krāsa), mitruma vai pelējuma parādīšanās, neparasta temperatūra vai ventilācija, – Mikko Jūva, Latvijas renovācijas un būvniecības attīstības centra (PRKK) ģenerāldirektors , kurš iepriekš bija iekļauts Verkkouutis sarakstā.
Cita pazīme ir iedzīvotāju simptomi, piemēram, aizlikts deguns vai galvassāpes. Tipiska pazīme ir tas, ka šie simptomi mazinās, dzīvojot citā vietā.
Kā renovācijas un būvniecības eksperts, Jūva ir arī izveidojis skaidru priekšstatu par to, kuras būvniecības laikmetu ēkas ir visvairāk pakļautas mitruma radītiem bojājumiem.
– 1960.–1980. gadu celtnēs problēmas bieži rodas nepietiekamas hidroizolācijas un riskantu konstrukciju dēļ, 1990. gadu celtnēs – viltus cokolu un pārāk blīvu konstrukciju dēļ, bet vecās ēkās problēmas galvenokārt rodas sliktas tehniskās apkopes dēļ, – teica Jūva intervijā VU.
