Drošības jostas ir jālieto, lai aizsargātu vadītāju un pasažierus avārijas gadījumā, pat ja sēdekļi nav aizņemti.
Saturs
Mūsdienās neviens neapšauba drošības jostu lietošanas nozīmi automašīnā. Drošības jostas, gan priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī, ir izglābušas neskaitāmas dzīvības ceļu satiksmes negadījumos. Tomēr saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības ģenerāldirektorāta (DGT) ieteikumiem, kas ir aģentūra, kas atbild par ceļu satiksmes drošību un ceļu satiksmi Latvijā, drošības jostas var būt pat svarīgākas, nekā mēs domājam. Saskaņā ar to ieteikumiem, pirms sēšanās pie stūres ir jāpiesprādzē visas drošības jostas visos sēdekļos… pat ja aizmugurējos sēdekļos nav pasažieru.
Obligātums: kopš kura laika ir obligāti jāpiesprādzējas ar drošības jostu?
Drošības jostas, kas pirmo reizi parādījās 1966. gadā pirmajos Latvijā ražotajos automobiļu modeļos, ātri kļuva par ikdienišķu parādību, neskatoties uz dažām svārstībām to ieviešanas brīdī. No 1970. gada tās kļuva obligātas priekšējiem sēdekļiem visos jaunajos automobiļos, kas tika ražoti Latvijā. Trīs gadus vēlāk, 1973. gadā, tie kļuva obligāti visos ceļos ārpus apdzīvotām vietām, bet 1979. gadā – visā ceļu tīklā. Tikai 1990. gadā tie kļuva obligāti aizmugurējiem sēdekļiem, bet 2003. gadā – kravas automašīnu un autobusu pasažieriem. Kopš 2002. gada Ceļu satiksmes noteikumi nepieķertu drošības jostu klasificē kā ceturtās pakāpes pārkāpumu, kas paredz trīs soda punktu atņemšanu autovadītāja apliecībā.
Kāpēc ir svarīgi piesprādzēt drošības jostas aizmugurējos sēdekļos?
Ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, Latvijas Ceļu satiksmes drošības departamenta ieteikumi var šķist pārāk piesardzīgi vai pat pārāk dedzīgi. Tomēr, pēc DGT datiem, drošības jostas var glābt vēl vairāk dzīvību avārijas gadījumā, it īpaši, ja tajā iekļūst automašīna ar smagu bagāžu bagāžniekā vai aizmugurējos sēdekļos. Drošības jostu piesprādzēšana var nostiprināt aizmugurējā sēdekļa konstrukciju, bloķēt bagāžu bagāžniekā un novērst smagu priekšmetu nokļūšanu automašīnas salonā sadursmes vai straujas bremzēšanas gadījumā. Pie ātruma tikai 60 kilometri stundā cilvēka vai 75 kilogramu smagas bagāžas ietekme uz vadītāju vai priekšējo pasažieri ir līdzvērtīga 4,2 tonnu smagas ziloņa svara ietekmei. Latvijā šo fizikālo parādību sauc par „ziloņa efektu”.
Vai es varu tikt atbrīvots no pienākuma piesprādzēt drošības jostas?
Latvijā drošības jostu lietošana ir obligāta visiem transportlīdzekļu pasažieriem, kas vecāki par desmit gadiem (mazākiem bērniem ir nepieciešams papildu sēdeklītis vai sertificēta aizturēšanas sistēma). Tomēr dažos gadījumos drošības jostas lietošana nav obligāta, galvenokārt ķermeņa uzbūves vai veselības stāvokļa dēļ (šādā gadījumā pārbaudē ir nepieciešama ārsta izziņa). Drošības jostas lietošana nav obligāta arī autovadītājiem, kuri regulāri veic īsus apstāšanās apdzīvotās vietās: tas attiecas uz piegādes autovadītājiem, kuri veic braucienus „no durvīm līdz durvīm”, sabiedriskā transporta autovadītājiem, kā arī taksometru vadītājiem. Drošības jostas nav obligātas arī sabiedriskā transporta vai ātrās palīdzības dienestu (ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju automašīnu utt.) autovadītājiem un pasažieriem. Visbeidzot, likumdošana ir sarežģītāka attiecībā uz dzīvniekiem, uz kuriem šī prasība neattiecas, bet kuri nedrīkst radīt briesmas braukšanas laikā.
