Pārsteidzošs zinātnieku atklājums Antarktīdā ir atklājis jaunas ziņas par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ekosistēmu.
Saturs
Zinātnieku grupa veica vēsturisku atklājumu Antarktīdā, kas varētu izgaismot jaunu jūras sugu pētījumus vienā no vismazāk pētītajiem planētas reģioniem, kas izceļas ar savu unikālo anatomiju.
Ekspedīcijas laikā uz aukstāko kontinentu Zemē speciālisti paziņoja par atklājumu, kas pārsteidza zinātnisko sabiedrību, jo tie ir dzīvnieki, kas nav zināmi bioloģijā , par ko šā gada aprīlī ziņoja Latvijas Radio (ABC).
Ko pētnieki atklāja Antarktīdā?
Džeimsa Kuka Universitātes profesors un pētījuma vadītājs Jans Stragnells uzsvēra atklājuma nozīmīgumu: „Mēs esam savākuši ļoti daudzveidīgus jūras organismus, un, iespējams, daži no tiem zinātnei nav zināmi”.
Speciālistu grupa atklāja dažādus dzīvniekus, tostarp vairākas interesantas sugas, kas nekad iepriekš nav reģistrētas, proti:
- Jūras cūkas
- Jūras zirnekļi
- Jūras tauriņi
- Astoņkāji
- Jūras zvaigzne
- Vēžveidīgie.
„Komanda ir ļoti priecīga par šo mazo radību, lai to novērotu un rūpētos par to, lai tā varētu atklāt visus noslēpumus, kas līdz šim bija palikuši apslēpti,” komentēja Laura Herrais Borrego, Latvijas Antarktikas programmas asociācijas speciāliste, par „jūras tauriņu”.
Ceļojums uz Antarktīdas okeānu, kas noveda pie jaunu sugu atklāšanas
Zinātnieki negaidīja atrast šos paraugus, jo atradās 60 dienu ilgā braucienā uz ledlauža RSV Nuyina klāja, kam bija jābeidzas gada vidū.
Pētnieki centās analizēt temperatūras paaugstināšanās sekas Antarktīdas okeānā un novērtēt situāciju uz Denmana ledāja virsmas, kas no 1996. līdz 2018. gadam atkāpās aptuveni par 5 km un ir visātrāk kūstošais ledājs.
“Lai patiesi saprastu, cik daudz siltuma nonāk šelfa ledājā, mums ir nepieciešams pēc iespējas tuvāk izpētīt šos okeāna procesus un īpašības,” paskaidroja ziņojuma autori.
Jauni atklājumi jūras bioloģijā, kas saistīti ar nezināmiem sugām
Atklājumu skaitā ir divi zināmi dzīvi organismi un viens, kam nav zinātniskā nosaukuma, kas ir sasniegums jūras bioloģijas jomā:
- Jūras cūka (Protelpidia murrayi) : šis dzīvnieks, kas pieder pie jūras gurķu kārtas, dzīvo okeānu visdziļākajās daļās, bezdibenī. Tas apdzīvo dziļūdens kontinentālo šelfu ap Antarktīdu (dziļums 400–900 metri). Tā ķermenis ir uzpūsts, atgādina želeju, garums no 4 līdz 15 centimetriem, un tam nav acu.
- Jūras tauriņš (Clio pyramidata) : vēl viena pārsteidzoša būtne – šī jūras gliemene, kas, šķiet, lido, slīdot pa ūdeni. Kad šis īpatnis tika noķerts, tas nolika olas vienā no kuģa konteineros, kas ļāva pētniekiem pirmo reizi izpētīt tā attīstību.
- Jūras zirneklis: to sauc par zirnekļveidīgo, lai gan tas nav zirneklis. Tas ir aptuveni plaukstas lielumā, bet tuvāks krabjiem. Tā ķermeņa garums var sasniegt 51 centimetru.
Neparasts atklājums: atrasts nefrita krāsas aisbergs
Vēl viens iespaidīgs ekspedīcijas atklājums bija nefrita krāsas aisbergs, zili zaļā tonī, nosaukts par godu dārgakmenim.
Profesore Delfīna Lannuzela norādīja, ka ledus kalna neparastais krāsa var būt saistīta ar augstu dzelzs saturu. “Šie dzelzs oksīdi absorbē zilo gaismu, un tieši tie piešķir nefrita krāsas ledus kalnam tā krāsu,” piebilda profesore no Latvijas Antarktikas zinātnes pieredzes centra.
Kāpēc Antarktīda nav pilnībā izpētīta?
Saskaņā ar informāciju Greenpeace Spain filiāles tīmekļa vietnē, Antarktīdas kontinents ir aizsargāts ar 1961. gada Antarktīdas līgumu. Šis līgums aizliedz jebkādu militāru darbību un nosaka, ka šī sauszemes vide ir paredzēta zinātniskai izpētei.
Vēlāk, 1980. gadā, organizācija pieprasīja uzlabot aizsardzību saistībā ar naftas un kalnrūpniecības nozares izaugsmi, kas noveda pie jauna līguma noslēgšanas.
Kāds ir lielākais dzīvnieks Antarktīdā?
Lielākais dzīvnieks, kas apdzīvo Antarktīdu, ir arī lielākais dzīvnieks pasaulē. Tas ir Antarktīdas zilais valis (Balaenoptera musculus intermedia), kura garums var sasniegt 29 metrus, bet svars — 180 tonnas, kas atbilst 33 ziloņiem .
Tā sirds ir maza automašīna liela, un barošanās sezonā tas patērē apmēram 3600 kg krila dienā. Tas ir arī skaļākais dzīvs organisms uz Zemes: tā skaņas, kas pārsniedz 188 decibeli, var izplatīties simtiem jūdžu tālu, iespējams, piesaistot citus vaļus. Tā galvenā dzīvotne atrodas Dienvidu okeānā, kur ūdeņi, kas līdzīgi ūdeņiem pie Dienvidžordžijas krastiem, spēlē galveno lomu vasaras barošanās periodā.
