Parasts žests, kas slēpj rūpes, emocionālu saikni un zinātnisko metožu pielietojumu.
Kad suns noliec galvu, klausoties savu saimnieku, šis žests ir daudz vairāk nekā vienkārša draudzīga reakcija. To skaidro viņš, veterinārārsts un zinātnes popularizētājs , kurš norāda, ka šāda uzvedība liecina par augstu uzmanības pakāpi un skaidru vēlmi saprast vēstījumu. Tas nav nejaušs sakritības, bet gan reakcija, kas saistīta ar to, kā suņi apstrādā informāciju no cilvēkiem, ar kuriem tie dzīvo.
Pēc eksperta teiktā, kad suns pagriež galvu, tas koriģē ausu stāvokli, kas ļauj tam labāk uztvert skaņas. Tādējādi tas dzird ne tikai pašu vārdu, bet arī galvenās nianses, piemēram, tonis, intonācija un runas emocionālais saturs. Šai dzirdes korekcijai ir fizioloģisks un neiroloģisks pamats, kas palīdz sunim precīzāk interpretēt to, kas viņam tiek teikts.
Kustība pilda arī vizuālu funkciju. Noliecot galvu, suns var uzlabot redzes lauku uz cilvēka seju, kas atvieglo mīmikas un smalko žestu nolasīšanu. Šāda dzirdes un vizuālo stimulu kombinācija aktivizē kognitīvos procesus, kas saistīti ar uzmanību un uztveri, stiprinot komunikāciju starp dzīvnieku un tā īpašnieku.
No emocionālā viedokļa viņš uzsver, ka šis žests ir īpaši svarīgs. “Kad suns noliec galvu, tas parāda, ka viņam ir ļoti svarīgi, ko tu saki,” viņš apgalvo. Runa nav tikai par skaņu saprašanu, bet par interesi un saikni. Daudzos gadījumos šāds galvas noliekums apstiprina, ka suns ir pilnībā iesaistījies sarunā ar cilvēku.
