Nākamajās dienās Galisijā lietus nomainīs auksts laiks, ar strauju temperatūras pazemināšanos gan dienā, gan naktī. Pat piekrastē maksimālā temperatūra sasniegs tikai astoņus grādus pēc Celsija, bet Lugo tā nepārsniegs četrus grādus. Lai gan nokrišņu daudzums būs neliels, augstumā virs 600 metriem sniegs, tieši temperatūras pazemināšanās dēļ.
Saturs
Veselības aprūpes jomā aukstuma ietekme var izraisīt komplikācijas riska grupām, piemēram, pacientiem ar hroniskām elpošanas sistēmas slimībām, tādam kā bronhīts vai HOPS. Ielīstošais gaiss var kairināt elpceļus un izraisīt mikroiekaisumu vai bronhospazmu.
Savukārt saaukstēšanās vājina imūnsistēmu un veicina infekcijas izraisītāju iekļūšanu organismā: „Tas izraisa vīrusu slimības, piemēram, gripu vai parasto saaukstēšanos, vai bakteriālas slimības, piemēram, pneimokoku pneimoniju,” saka ārsts Alberts Fu , ģimenes ārsts Lazara medicīnas centrā (Orense).
No sirds un asinsvadu sistēmas viedokļa zemas temperatūras var izraisīt sirds un asinsvadu slimības vai pasliktināt jau esošās. „Organisms aktivizē aizsardzības mehānismus, lai saglabātu siltumu, piemēram, asinsvadu sašaurināšanos ādā. Šī reakcija paaugstina asinsspiedienu, sirds strādā intensīvāk un asinis kļūst biezākas, kas izskaidro, kāpēc aukstajos mēnešos palielinās infarktu, insulta un sirds un asinsvadu slimību paasinājumu skaits, īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar jau esošām slimībām,” skaidro speciālists.
Īsumā, ikdienas dzīvē aukstums pastiprina muskuļu un locītavu sastrēgumu, „pastiprina hroniskas sāpes un palielina kritienu un nelaimes gadījumu risku, īpaši pilsētās vai lauku apvidū, kur ir daudz ledus un mitrums”, skaidro doktors Fu. No psiholoģiskā viedokļa slikti laika apstākļi var veicināt sociālo izolāciju, samazināt saules gaismas ietekmi un samazināt aktivitāti svaigā gaisā. „Tas viss ir saistīts ar garastāvokļa pasliktināšanos un afektīviem traucējumiem,” viņš uzsver.
Sildīšana, mērenā režīmā.
Tomēr fakts, ka stiprs aukstums var būt kaitīgs, nenozīmē, ka sildīšana vienmēr ir noderīga jebkuros apstākļos. Dr. Marija Sans , Spānijas ģimenes ārstu un ģimenes ārstu biedrības (SEMG) elpošanas sistēmas slimību darba grupas locekle, organizācijas publicētajā dokumentā paskaidro, ka problēma rodas, ja sistēma netiek pienācīgi apkopta vai ja temperatūra ir pārāk augsta.
„Var rasties dažādas veselības problēmas, piemēram, dehidratācija, infekcijas vai elpošanas ceļu slimības, alerģijas saasināšanās, ādas un gļotādu sausums, galvassāpes un miega problēmas,” skaidro eksperte, atzīstot, ka apkure pati par sevi nav kaitīga, bet kaitīgs ir tās lietošanas veids.Kopumā ideālā temperatūra, lai uzturētu komfortablu temperatūru mājā, ir no 19 °C līdz 23 °C. „Cilvēks miera stāvoklī sāk just aukstumu, ja temperatūra ir zemāka par 20 °C; tomēr ir pierādīts, ka komfortabla temperatūra ievērojami atšķiras no cilvēka uz cilvēku, un starpība ir no 0,2 līdz 4 °C,” viņa paskaidro.
Tādējādi sievietēm, cilvēkiem, kas pieraduši pie siltāka klimata, vai tiem, kuriem ir mazāk tauku audu, parasti ir nepieciešama augstāka temperatūra. Turklāt ar vecumu mūsu jutība gan pret karstumu, gan aukstumu samazinās.Kad slēgtā telpā ir pārāk karsts, organisma aizsardzības spējas vājinās, bet gaisa sausums kopā ar augstu temperatūru veicina saaukstēšanās un elpceļu infekciju attīstību. „Sausais gaiss izžāvē deguna, mutes, rīkles un trahejas gļotādas, bloķējot gļotu veidošanos un veicinot mikroorganismu vairošanos un kolonizāciju deguna ejās un elpceļos,” viņš paskaidro.
Pacientiem ar hroniskām elpošanas sistēmas slimībām, piemēram, astmu vai HOPS, ir vislielākais risks saslimt ar komplikācijām.Lai gan tas notiek retāk, daži apkures sistēmas var izdalīt toksiskas vielas, kas ir kaitīgas veselībai un videi, ja tās uzkrājas māju iekšienē. „Piemēram, viens no riska faktoriem, kas veicina HOPL attīstību, ir ilgstoša saskare ar dūmiem, kas rodas, sadedzinot koksni vai ogles,” skaidro ārsts. Tomēr daudz lielāku apdraudējumu rada oglekļa monoksīda veidošanās, nepilnīgi sadedzinot apkures degvielu. „Vieglas saindēšanās gadījumā var rasties galvassāpes, slikta dūša, reibonis un miegainība, bet smagas saindēšanās gadījumā tas var izraisīt nāvi,” piebilst speciālists. Tāpēc ir ļoti svarīgi vēdināt māju un pareizi apkopot apkures sistēmas.
Runājot par sistēmu veidiem, siltumsūkņi paaugstina apkārtējās vides temperatūru, cirkulējot siltu gaisu. Šis gaisa plūsma var pārnest putekļu daļiņas, ziedputekšņus, ērces un mikroorganismus, kas, pēc doktora Sansa teiktā, var pastiprināt alerģijas simptomus.
Pārmērīga siltuma dēļ var rasties arī acu gļotādu sausums, kas izraisa kairinājumu, niezi, smaguma sajūtu un acu apsārtumu. Tāpēc, ja iespējams, ieteicams lietot mākslīgās asaras.
Savukārt sausums var ietekmēt arī ādu, jo mitruma trūkums var izraisīt tās dehidratāciju, kas izpaužas kā nieze, apsārtums un saspringuma sajūta. “Cilvēki ar atopisko dermatītu vai citām ādas slimībām ir īpaši jutīgi pret temperatūras un mitruma izmaiņām, jo sausums un svīšana var pastiprināt simptomus un palielināt infekcijas risku,” viņa paskaidro.
Visbeidzot, pārmērīgs temperatūras paaugstināšanās var izraisīt miegainību un galvassāpes, kā arī grūtības aizmigt. “Lai nakts miegs būtu labs, ieteicams uzturēt temperatūru aptuveni divus līdz trīs grādus zemāku nekā dienas laikā,” skaidro SEMG locekle.
Kā samazināt negatīvo ietekmi uz veselību
Lai izvairītos no nevēlamām siltumapgādes sekām, eksperte iesaka divus pasākumus. Pirmkārt, izmantot gaisa mitrinātājus, un, otrkārt, katru dienu vēdināt māju, lai atsvaidzinātu un attīrītu gaisu. „Ventilācija piesātina gaisu ar skābekli, izvadot oglekļa dioksīdu, kas rodas elpošanas laikā; tā arī regulē mitrumu, palielinot to, ja gaiss ir sauss, vai samazinot, ja veidojas kondensāts. Ventilācija ir noderīga arī tāpēc, ka tā izvada daļiņas un toksiskos gāzes, kas rodas no apkures sistēmām, cigarešu dūmiem un virtuves izgarojumiem, kā arī putekļu daļiņas un mikroorganismus,” skaidro ģimenes ārsts. Pietiek vienkārši atvērt logus uz dažām minūtēm, bet, ja ziemā ir ļoti auksts, izmantojiet siltākās stundas vai laiku, kad spīd saule.
