Paleontologi ir atklājuši liecības par milzu haizivs eksistenci, kas valdīja okeānos pie mūsdienu Austrālijas krastiem aptuveni pirms 115 miljoniem gadu. Atrasto skriemeļu pētījumi liecina, ka šis plēsējs no kardabiodontīdu grupas sasniedza garumu līdz 8 metriem. Tas padara to par senāko zināmo megaplēsēju mūsdienu lamnoidālo haizivju dzimtā, kurā ietilpst arī lielā balta haizivs.
Šo atradumu īpaši vērtīgu padara tas, ka haizivju skeleti sastāv no skrimšļiem un ļoti reti saglabājas fosiliju veidā. Lielie skriemeļi ar diametru apmēram 12 cm, kas ilgu laiku glabājās muzeja kolekcijā, kļuva par retu iespēju precīzāk novērtēt senā plēsēja izmērus. Analīze apstiprināja, ka mūsdienu haizivju senči jau agrīnā krīta periodā ieņēma jūras barības ķēdes virsotni — aptuveni 15 miljonus gadu agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Šis atklājums maina priekšstatus par jūras milžu evolūciju un parāda, ka „veiksmīgā” mega plēsēja haizivs ķermeņa forma saglabājas ārkārtīgi ilgu laiku. Šādu senu ekosistēmu izpēte palīdz zinātniekiem labāk izprast, kā sugas reaģēja uz pagātnes klimata izmaiņām, kas ir svarīgi, lai novērtētu nākotnes riskus bioloģiskajai daudzveidībai.
