Pēc pieciem gadiem darbā uz Marsa NASA marssonda Perseverance turpina sniegt datus, kas maina zinātniskās izpratnes par Sarkano planētu. Aparāts ir pārvarējis gandrīz 40 kilometrus pa sarežģītu reljefu un izkļuvis ārpus sākotnējās izpētes zonas. Tā pašreizējā misija ir saistīta ar jaunu ģeoloģisko apgabalu izpēti, kas varētu izgaismot Marsa pagātni. Par to ziņo Science.
Saturs
Gadiem un kilometriem ilga misija
Perseverance tika nosūtīts uz Marsu programmas “Mars-2020” ietvaros ar uzdevumu meklēt senās dzīvības pēdas un pētīt planētas ģeoloģisko vēsturi. Darba laikā Marsa rovers izpētīja krāteri Ezeru un blakus esošās teritorijas, kur agrāk atradās ūdenskrātuves. Tieši šeit aparāts atklāja minerālus, kuru veidošanās saistīta ar ilgstošu ūdens klātbūtni, tostarp atradumus, kas apstiprina seno mitro klimatu uz Marsa.
Pašlaik Marsa rovers virzās uz reģionu, kas pazīstams kā “Šarma ezers”. Zinātnieki cer, ka šīs zonas iežu analīze ļaus precīzāk noteikt, kā mainījās apstākļi uz planētas un cik piemēroti tie varēja būt dzīvei tālā pagātnē.
Izturības pārbaude ekstremālos apstākļos
Pirms palaišanas NASA Reaktīvās kustības laboratorijas inženieri veica visaptverošas marssonda visu sistēmu pārbaudes. Īpaša uzmanība tika pievērsta riteņiem un vadības mehānismiem, kuriem jādarbojas apstākļos, kad ir lielas temperatūras svārstības un abrazīvs putekļi. Pēc speciālistu novērtējuma, šo sistēmu resursi pietiks vismaz 60 kilometru garam ceļam, kas ļauj plānot pētījumus līdz nākamā desmitgade sākumam.
Projekta vadītāja vietnieks Stīvs Lī norādīja, ka Perseverance pašreizējais tehniskais stāvoklis apstiprina tā gatavību ilgstošam zinātniskam darbam.
“Šie testi parādīja, ka Marsa rovers ir lieliskā stāvoklī. Visas sistēmas ir pilnībā gatavas ilgstošai misijai, lai vispusīgi pētītu šo apbrīnojamo Marsa reģionu,” norādīja Perseverance projekta vadītāja vietnieks Stīvs Lī.
Autonomija kā atslēga uz nākotnes atklājumiem
Viena no Perseverance galvenajām īpašībām ir attīstīta autonomās navigācijas sistēma. Vairāk nekā 90 % ceļa Marsa rovers veic bez tiešas vadības no Zemes, patstāvīgi analizējot reljefu un izvēloties drošu maršrutu. Kameras un algoritmi ļauj tam atklāt bīstamas vietas līdz 15 metru attālumā un ātri mainīt kustības trajektoriju.
Šāds autonomijas līmenis ir īpaši svarīgs nākotnes misijām, tostarp pilotējamām ekspedīcijām. Tas palīdz arī pētīt atmosfēras procesus, tostarp parādības, kas līdzīgas tām, kur Perseverance jau ir fiksējis elektriskos izlādes putekļu virpuļos.
Atklājumi, kas saistīti ar iespējamu dzīvību
Zinātnieku galvenā uzmanība joprojām ir koncentrēta uz krāteri Ezeru. Šeit Marsa rovers savācis vairākus iežu paraugus, tostarp tā saukto “Čejvas ūdenskritumu”, kurā var būt bioloģisko procesu pēdas. Šo materiālu analīze ir svarīga, lai saprastu, kā ūdens, atmosfēra un Marsa pazemes slāņi mijiedarbojās miljardiem gadu. Marsrovers savācis trīs paraugus šajā reģionā. Pēc zinātnieku domām, šie paraugi var būt īpaši noderīgi, lai pētītu, kā senās Marsa iekšējās daļas ieži mijiedarbojās ar ūdeni un atmosfēru, radot dzīvei labvēlīgus apstākļus.
Kā uzsvērts publikācijās Science, olivīna satura bagātu iežu pētīšana palīdz atjaunot priekšstatu par planētas dziļajiem procesiem un novērtēt tās potenciālo apdzīvotību pagātnē.
Perseverance darbs pakāpeniski veido pilnīgāku izpratni par Marsa evolūciju. Katrs jauns atklājums nedod galīgus atbildes, bet tuvinā zinātniekus atminējumam, vai Sarkanā planēta kādreiz bija dzīves mājvieta.
