Pārejas periods elektroniskai saziņai ar valsts iestādēm beidzas 2025. gada 31. decembrī. No 2026. gada 1. janvāra galvenais saziņas kanāls ar valsts iestādēm būs elektroniska piegāde, un, ja Jums nebūs spēkā esošas adreses, Jūs nevarēsiet risināt jautājumus tiešsaistē.
Saturs
Pārejas periods beidzas 2025. gada 31. decembrī, un noteikumi par elektronisko saziņu starp valsts un privātām organizācijām mainīsies no 2026. gada 1. janvāra. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem elektroniskā piegāde kļūs par galveno saziņas veidu, ja vien īpaši normatīvie akti neparedz citādi.
Tas nozīmē, ka, ja valsts iestādei nav derīgas elektroniskās piegādes adreses (ADE), fiziskās un juridiskās personas nevarēs efektīvi veikt darījumus ar šo iestādi tiešsaistē. Izņēmums būs tikai tie reģioni, kur speciāli noteikumi joprojām atļauj saziņu, izmantojot elektronisko piegādes adresi.
Vienlaikus vairs nedarbosies tā saucamā fikcija par sūtījumu piegādi, kas nosūtīti no ePUAP sistēmas nevalstiskām organizācijām, tostarp pilsoņiem.
Kas jādara valsts iestādēm
Valsts iestādēm, kurām vēl nav elektroniskā piegādes adrese, pēc iespējas ātrāk jāiesniedz pieteikums tās saņemšanai. No 2026. gada 1. janvāra digitālo tehnoloģiju ministra sniegtie elektroniskie pakalpojumi pēc noklusējuma tiks saistīti ar elektroniskās piegādes sistēmu, ja atsevišķi normatīvie akti neparedz iespēju vai nepieciešamību izmantot ePUAP sistēmu.
Biroji, kas izmanto e-Delivery lietojumprogrammu, kas pieejama edoreczenia.gov.pl, tagad var sagatavoties korespondences pārvaldībai. Praksē tas nozīmē atsevišķu mapju izveidošanu atsevišķiem elektroniskajiem pakalpojumiem, automātiskās korespondences maršrutēšanas noteikumu konfigurēšanu un atbilstošu atļauju piešķiršanu darbiniekiem, kuri apstrādā konkrētas lietas. Visas šīs darbības veic pastkastītes administrators.
Pārbaudes sistēmas un vietējie elektroniskie pakalpojumi
Valsts iestādēm, kas izmanto elektronisko piegādi, izmantojot EZD klases sistēmas, ir jāpārbauda savas konfigurācijas. Īpaši svarīgi ir pareizi lejupielādēt un lasīt pielikumus, tostarp pieprasījumus, kas nosūtīti, izmantojot digitālos pakalpojumus, kā arī izveidot noteikumus par elektronisko pakalpojumu saņemto sarakstes klasificēšanu.
Turklāt iestādes, kas sniedz savus vietējos elektroniskos pakalpojumus, ir jāpārbauda to uzticamība un izmantotā saziņas metode. Tam ir jāatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un jaunajiem elektroniskās piegādes noteikumiem, kas no 2026. gada kļūs par standartu sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm.
