Fosilija tika atklāta 2017. gadā un kopš tā laika ir izraisījusi daudzas diskusijas. Jaunais pētījums ir pretrunā ar iepriekšējiem darbiem, kuros tika mēģināts to klasificēt.
Saturs
Aizvēsturiskie hominīda paliekas, kuru vecums pārsniedz trīs miljonus gadu un kuras pazīstamas kā “Mazā kāja”, atkal piesaistījušas zinātniskās kopienas uzmanību pēc jaunā pētījuma, kas liecina, ka tās varētu piederēt iepriekš nezināmam cilvēka priekšteču tipam. Šis scenārijs prasa pārskatīt dažas no mūsu priekšstatām par cilvēka evolūciju Āfrikā.
Skelets, kas tiek uzskatīts par vienu no pilnīgākajiem, kas līdz šim atrasts, tika atrasts Sterkfonteina alu sistēmā Dienvidāfrikā. Pirmie atlieki tika atrasti 1994. gadā, un sarežģītie izrakumi turpinājās vairāk nekā divus gadu desmitus, līdz visa kolekcija tika vispusīgi analizēta paleoantropologu speciālistu komandas.
Kopš oficiālās atklāšanas 2017. gadā atradums “Mazā kāja” ir izraisījis asas zinātniskas debates. Paleontologs Ronalds Klārks no Vitvatersrandas Universitātes apgalvoja, ka fosilija pieder austrālopitekam Prometejam, savukārt citi eksperti to saistīja ar austrālopiteku afrikāņu (Australopithecus africanus), sugu, kas iepriekš atklāta tajā pašā vietā.
Pētījums, kas atsāk diskusiju.
Strīdi par šo tēmu pastiprinājās pēc jauna pētījuma publicēšanas „American Journal of Biological Anthropology”, ko veica pētnieks Džesijs Martins no La Troba Universitātes un viņa kolēģis no Kembridžas Universitātes. Pētījumā apgalvots, ka fosilija piemīt pazīmes, kas pilnībā neatbilst nevienai no zināmajām sugām.
„Mēs uzskatām, ka šis ir cilvēka priekšteča sugas pārstāvis, kura paraugi līdz šim nav pētīti,” teica Martins, paskaidrojot, ka „Mazā kāja” neatbilst ne Prometejam , ne „Āfrikāņu” paraugiem, kas atrasti Sterkfonteinā. Šī interpretācija liecina par lielāku hominīnu daudzveidību reģionā, nekā tika pieņemts iepriekš.
Anatomiskie un hronoloģiskie rādītāji
Analīze koncentrējās uz galvaskausa pamatni, kas tiek uzskatīta par evolūcijas ziņā konservatīvu zonu. Pētnieki atklāja acīmredzamas atšķirības, piemēram, garāku pakauša plakni, kas ir neparasta iezīme vienas sugas ietvaros un parasti tiek interpretēta kā dažādu attīstības līniju indikators.
Par labu šai hipotēzei liecina arī vienprātības trūkums par fosilijas precīzo vecumu.
Lai gan Klārks apgalvo, ka “Mazajai kājai” ir aptuveni 3,67 miljoni gadu, citi speciālisti uzskata, ka tai ir ne vairāk kā 2,8 miljoni gadu. Šī atšķirība apstiprina ideju, ka fosilija joprojām satur svarīgas atslēgas, lai izprastu mūsu evolūcijas izcelsmes sarežģītību.
