Jupitera noslēpumainais pavadonis Eiropa atkal piesaista starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību.
Pirms divdesmit gadiem NASA kosmosa kuģis “Galileo” atklāja dīvainu struktūru, kas atgādina zirnekli vai zvaigzni. Tikai tagad pētnieki saprata, ka šie pēdas varētu būt atslēga uz pazemes sāls ezeru un pat potenciālas dzīvības atklāšanu. Pētījums publicēts žurnālā Planetary Science Journal.
Mananana krātera iekšienē uz Eiropas virsmas atrodas unikāla struktūra, ko sauc par Damhan Ala (no īru valodas tulkojumā — „zirnekļs”). Tas ir zarots kalnu grēdu un ieleju tīkls, kas atgādina zirnekļa tīklu.
Šis fenomens tika atklāts 1990. gadu beigās, bet tā izcelsme tika izskaidrota tikai divdesmit gadus vēlāk, pateicoties vispusīgai analīzei.
Atslēga uz kosmisko noslēpumu
Atbilde slēpjas parādībā, ko uz Zemes sauc par „ezera zvaigznēm”. Tās veidojas, kad kūstošais ūdens no zem ledus izlaužas caur plaisu, izplatās un izkausē apkārtējo sniegu, veidojot raksturīgus kokveida rakstus.
Eiropas “zirneklis” izskatās gandrīz identiski.
Zinātnieku grupa, apvienojot lauka novērojumus, eksperimentus un modelēšanu, nonāca pie secinājuma, ka zirnekļveidīgās struktūras uz Saturna aukstā pavadņa ir sālsūdens pēdas, kas izlaužas no ledus.
Pētnieki piedāvā vairākus scenārijus par Damhana-Ala veidošanos uz Eiropas virsmas.
Iespējams, spēcīgs meteorīta trieciens sadalīja Eiropas ledus garozu. Sālsūdens no zemledus okeāna zem spiediena izlauzās caur izveidojušos caurumu un sasniedza virsmu. Ekstremāli zemās temperatūras apstākļos tā uz īsu brīdi izplūda, veidojot sazarotus kanālus, un pēc tam ātri sasala, atstājot neizdzēšamu pēdu.
Tas nozīmē, ka “zirnekļveida” veidojums var norādīt uz vietējo ūdenskrātuvi, kas slēpjas zem plānas ledus kārtas.
Pieejamā šķidrā ūdens un organisko vielu klātbūtne padara Eiropas zemledus okeānu par ideālu kandidātu dzīves meklējumiem Saules sistēmā.
Tādas veidojumi kā Damhan Ala kalpo kā dabiskie marķieri, kas norāda uz vietām, kur zem zemes garozas var slēpties ūdens.
Pašreizējā analīze balstās uz NASA zondes Galileo datiem, kas 2003. gadā sadega Jupitera atmosfērā. Jaunas atklāsmes var gaidīt no jaunās NASA misijas Europa Clipper, kas Eiropu sasniegs 2030. gadā.
Pateicoties augstas kvalitātes attēliem, būs iespējams detalizēti pētīt “zirnekli” un atklāt līdzīgas struktūras, kā arī izveidot karti ar visperspektīvākajām dzīves zonām.
