Ar aukstuma iestāšanos daudzi brīnās: termostats mājās rāda vairāk nekā 20 °C, bet mēs jūtamies kā ledusskapī. Šis paradoks ir saistīts ne tikai ar skaitli uz termometra. Siltuma komfortu ietekmē vairāki faktori, kas var atdzesēt māju pat pie “pareizas” temperatūras. Mēs apskatīsim zinātniskos un fizioloģiskos iemeslus, kā arī praktiskus pasākumus, kas palīdzēs padarīt jūsu māju komfortablāku.
Saturs
Kad termometrs guļ
Pat ja termometrs rāda pieņemamu vērtību, subjektīvā siltuma sajūta ir atkarīga no daudziem faktoriem. Telpā esošie materiāli, mitrums vai gaisa cirkulācija var būtiski mainīt mūsu uztveri. Pat pie “normālas” istabas temperatūras šie faktori var radīt iespaidu, ka ārā ir auksts.
Slikta siltumizolācija: kāpēc mums ir auksts
Nepietiekama siltumizolācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums ir auksts, pat ja termostats darbojas pareizi. Telpas zaudē siltumu caur sienām, logiem un jumtu. Aukstās sienas liecina par aukstuma iekļūšanu no ārpuses. Vienkāršās logu rāmji ar nolietotiem blīvēm var izraisīt caurvēju un „izvilkt” siltumu, bet neizolētās grīdas (īpaši pirmajā stāvā) var burtiski izvilkt siltumu no telpas. Laba siltumizolācija nodrošina vienmērīgāku temperatūru un labāku komforta sajūtu; pretēji, nepietiekama siltumizolācija palielina siltuma zudumu un rada aukstākas zonas.
Mitrums: kādas sekas rada pārāk sauss vai pārāk mitrs gaiss
Gaisa mitrums tieši ietekmē mūsu siltuma sajūtu. Pārāk sauss gaiss (bieži tas notiek elektrisko sildītāju dēļ) samazina siltuma sajūtu, bet pārāk mitrs gaiss padara to “smagāku”, un telpā šķiet aukstāks. Ideālais relatīvais mitrums ir no 40% līdz 60% . Lai uzturētu nepieciešamo mitruma līmeni, var izmantot gaisa mitrinātāju vai sausinātāju.
Gaisa cirkulācija: uzmanieties no caurvēja.
Caurvējs mājā arī ietekmē siltuma sajūtu. Noplūdes ap logiem un durvīm caurlaida aukstu gaisu, radot aukstuma sajūtu. Mehāniskā ventilācija, ja tā ir nepareizi noregulēta vai novecojusi, var pasliktināt situāciju. Izolācija savienojumu vietās un durvju blīvējumos var ievērojami palīdzēt.
Ķermenis un prāts: kāpēc mēs visi dažādi uztveram ziemu
Gan ķermenis, gan prāts spēlē svarīgu lomu tajā, kā mēs uztveram aukstumu. Nogurums un stress pasliktina siltuma komforta regulēšanu. Ar vecumu mūsu vielmaiņa palēninās, tāpēc mūsu organisms ražo mazāk siltuma. Sievietes parasti jūt aukstumu stiprāk nekā vīrieši hormonālo un vielmaiņas atšķirību dēļ. Psiholoģiskie faktori, piemēram, drošības un komforta sajūta, arī ietekmē mūsu temperatūras uztveri. Kad šie fizioloģiskie un psiholoģiskie elementi apvienojas, mainās mūsu subjektīvā siltuma uztvere.
Padomi, kā radīt siltuma sajūtu mājās
- Lai pastiprinātu siltuma sajūtu, nav obligāti jāpaaugstina apkures temperatūra.
- Biezas aizkari palīdzēs aizsargāt logus no aukstuma, bet paklāji nodrošinās grīdas siltumizolāciju.
- Sveces vai maigs apgaismojums var radīt mājīgāku atmosfēru.
- Valkājiet vairākus apģērba slāņus, vēlams no vilnas, kas labi saglabā siltumu.
- Optimizējiet apkuri, pārbaudot radiatorus, un apsveriet iespēju iegādāties programmējamu termostatu.
Siltuma komforts nav tikai termostata jautājums; to panāk, apvienojot siltumizolāciju, mitrumu, caurvēju, kā arī fizioloģiskos un psiholoģiskos faktorus. Strādājot pie šiem aspektiem, jūs varat radīt komfortablāku un siltāku atmosfēru savā mājā — tas ir izdevīgi gan jūsu maciņam, gan videi.
