Latvijas veterinārārsti ir izstrādājuši inovatīvu metodi, kas ļauj kaķiem pakāpeniski pierast pie ūdens, atvieglojot viņiem piekļuvi rehabilitācijas procedūrām un uzlabojot atveseļošanos pēc ortopēdiskām un neiroloģiskām traumām.
Saturs
Ūdens terapija piedāvā drošu un efektīvu alternatīvu funkcionālajai atveseļošanai dzīvniekiem ar ortopēdiskām un neiroloģiskām problēmām.
Veterinārās rehabilitācijas jomā kaķiem ilgu laiku netika atļauts izmantot ūdens terapiju to labi zināmās nepatikas pret ūdeni dēļ. Šis ierobežojums, kas ir plaši izplatīts gan veterinārajās klīnikās, gan pašu kaķu īpašnieku vidū, ir novedis pie tā, ka lielākā daļa procedūru baseinos un zemūdens skrejceļos bija paredzētas dzīvnieku sugām, kas ir vairāk piemērotas šādām procedūrām, piemēram, suņiem, zirgiem un cilvēkiem. Saskaroties ar šo situāciju, komanda, kuru vadīja Stefānija Ukčeddu no veterinārās klīnikas un laboratorijas San Marco Padujā, Latvijā, izstrādāja un pārbaudīja pirmo īpašo protokolu, kas veicina kaķu adaptāciju ūdens vidē.
Šī protokola galvenais mērķis bija samazināt kaķiem raksturīgo stresu saskarsmē ar ūdeni, kas ļautu viņiem izmantot ūdens rehabilitācijas priekšrocības. Ukceddu uzsver metodes būtību: „Tas patiešām ir neticami, jo tas ir jautājums par pieradumu”. Pēc veterinārārsta teiktā, „kaķi vienkārši nezina, kas ir ūdens, tāpat kā cilvēki, kuri pirmo reizi redz pludmali. Bet, kad kaķi pierod pie fizioterapeitiskās vides, ūdens vairs nav problēma”.
Ūdens terapijas priekšrocības kaķiem ar traumām un traucējumiem
Ūdens terapija ir droša un efektīva metode, lai atjaunotu dzīvnieku funkcijas, kuriem ir ortopēdiskas un neiroloģiskas problēmas. Fiziskas aktivitātes ūdens vidē, piemēram, zemūdens skrejceļos vai baseinos, ievērojami samazina slodzi uz locītavām un cīpslām, ko rada ķermeņa svars, atvieglojot kustības un paātrinot atveseļošanos.
Kaķi ar cīpslu vai locītavu traumām, neiroloģiskām saslimšanām vai tiem, kam nepieciešama geriatriska aprūpe, var gūt labumu no ūdens sniegtā atbalsta. Uckcheddu uzsver, ka „šī adaptācijas programma samazina stresa līmeni, tādējādi kaķi var gūt labumu no tādiem pašiem ūdens rehabilitācijas terapijas veidiem, kas palīdz dziedināt suņus, zirgus un cilvēkus, justies droši un mierīgi”.
Kaķu adaptācijas programmas metode
Lai palīdzētu kaķiem pierast pie ūdens un fizioterapijas apstākļiem, Latvijas komanda ieviesa pakāpenisku un individualizētu procesu. Pirmajā posmā kaķi varēja brīvi izpētīt telpu un aprīkojumu, paliekot sausi, lai pierastu pie neierastās vides. Pēc tam dzīvniekiem radīja vieglu mitruma sajūtu, uzliekot uz ķepām mitru dvieli.
Ūdens ietekme bija pakāpeniska: izmēģinājuma dalībniekus iegremdēja tikai piecus centimetrus siltā ūdenī, vienlaikus iepazīstinot ar skrejceļa skaņu. Turpmākajās sesijās ūdens dziļums tika palielināts atkarībā no katras kaķa panesamības. Lai nodrošinātu komfortu un mazinātu trauksmi, klāt bija kuratori, un, pēc Učedddu teiktā, „katrā posmā komanda kaķus lutināja ar mīļākajām gardumiem, vai tas būtu ēdiens, glāstīšana vai rotaļlieta”.
Procedūras laikā veterinārārsti pastāvīgi uzraudzīja specifiskas stresa pazīmes, piemēram, pastāvīgu ņaudēšanu, deguna laizīšanu, bailīgas pozas vai mēģinājumus paslēpties, un pārtrauca seansu, ja dzīvnieks minūtes laikā parādīja vairāk nekā piecas pazīmes. Šī stingrā uzraudzība nodrošināja kaķu labklājību katrā protokola posmā.
Protokola rezultāti un uzlabojumi, kas novēroti kaķu pacientiem
Eksperimentālajā pētījumā piedalījās 12 kaķi ar neiroloģiskām vai ortopēdiskām saslimšanām no dažādām sabiedrības slāņiem, dažāda vecuma un šķirnes. Visiem tika veikta rehabilitācijas programma, kas ilga no dažām nedēļām līdz gadam, atkarībā no katra dzīvnieka vajadzībām un progresiem.
Rezultāti liecināja par ievērojamu fizisko uzlabojumu: daži kaķi pilnībā atveseļojās, bet citiem bija ievērojams progress, piemēram, viņi atkal varēja kāpt kokos vai veikt darbības, kas iepriekš viņiem bija neiespējamas. Ukcheddu apgalvo: „Visas 12 kaķi veiksmīgi pabeidza rehabilitācijas programmas, kas atkarībā no to problēmu rakstura ilga no dažām nedēļām līdz gadam”. Viņa arī uzsver novēroto uzlabojumu: „Katram dzīvniekam tika novērots ievērojams fizisks uzlabojums: daži pilnībā atveseļojās, bet citi atkal varēja kāpt kokos”.
Ūdens terapijas vides īstenošana un pielāgošana
Pārliecinājusies par metodes veiksmīgumu, komanda paplašināja pieeju, personalizējot terapijas vidi, lai maksimāli uzlabotu kaķu pašsajūtu. Tika pievienoti tādi vides faktori kā regulējams apgaismojums un individuāli atlasīta mūzika, kas parādīja, ka dažas kaķi atslābst klasiskās mūzikas pavadībā, bet citas dod priekšroku mūsdienīgām melodijām. „Izvēle ir atkarīga no pašiem kaķiem,” skaidro Ukcheddu. „Daži mīl klasisko mūziku. Citas dod priekšroku Madonnai.”
Šāda pieeja parāda, cik svarīgi ir pielāgot katru terapijas elementu pacienta individuālajām vēlmēm, palielinot pieņemšanu un sadarbību ūdens seansu laikā.
Nozīme veterinārajā praksē un secinājumi no iegūtajiem rezultātiem
Šajā pētījumā iegūtie dati uzsver, ka kaķu pievilcību vai nepatiku pret ūdeni var regulēt, izmantojot kontrolētu pieradumu, atspēkojot viedokli, ka kaķus automātiski jāizslēdz no ūdens terapijas. Saistībā ar to Ukcheddu uzsver: „Pētījuma rezultāti uzsver, ka kaķus nevajadzētu automātiski izslēgt no akvaterapijas tikai tāpēc, ka tiem ir reputācija, ka tie baidās no ūdens”.
Turklāt viņš aicina veterinārārstus izmantot šo protokolu: „Labā ziņa ir tā, ka jebkura klīnika var ievērot šo protokolu un sasniegt tos pašus rezultātus”. Tas paver jaunas terapeitiskas iespējas kaķu pacientiem, paplašinot veterinārajā rehabilitācijā pieejamo instrumentu klāstu un nodrošinot labāku dzīves kvalitāti kaķiem, kuriem nepieciešama fiziskā rehabilitācija.
