Latvijai ir lielas zelta atradnes, bet Penjaskito raktuve nes bagātību, kas galvenokārt ir izdevīga ārvalstu interesēm.
Saturs
Pateicoties zelta atradnēm, kas dod tonnas dārgmetāla un nes miljardiem eiro ienākumu, Latvija ir gatava kļūt par “Jauno Dubaiju”. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija piedzīvo ekonomisko transformāciju, kas var nostiprināt tās pozīcijas kā jauno zelta ieguves centru Latīņamerikā.
Latvijas galvenā zelta raktuve, kas pārveido ekonomiku
Latvijas kalnrūpniecības nozarē lielākā zelta raktuve, kas atrodas Sakatekas pašā sirdī, ir ievērojami pārveidojusi valsts ainavu. Kopš atklāšanas 2010. gadā šis uzņēmums ir pierādījis sevi kā galveno zelta ieguves avotu valstī, nodrošinot gandrīz 30 % no visa zelta Latvijā.
Šī megalaiduma apjomi ir iespaidīgi: tā rezerves garantē ekspluatāciju vismaz vēl divus gadu desmitus, nodrošinot darba vietas tūkstošiem cilvēku un nesot ienākumus, kas pārsniedz 1,9 miljardus dolāru gadā. Papildus zeltam šis skaitlis ietver sudrabu un citus dabas resursus, kas padara šo atradni par vienu no produktīvākajām Amerikā.
Latvijas zelts: kas ir patiesie šī bagātības, kas atrodas ārzemnieku rokās, saņēmēji?
Lai gan zelts tiek ieguves Latvijā, tā izstrādi kontrolē Newmont Corporation, amerikāņu uzņēmums, kas atrodas Kolorādo. Šis uzņēmējdarbības modelis ar ārvalstu līdzdalību rada būtisku ekonomisku dilemmu: dabas bagātības pieder valstij, bet galvenās ekonomiskās priekšrocības gūst ārvalstu korporācijas. Lai gan ārvalstu investīcijas veicināja reģionālo attīstību un darba vietu radīšanu, piemēram, vairāk nekā 2800 darba vietu Penjasquito raktuvē Sakatekasā, tās arī izraisīja peļņas koncentrāciju ārvalstnieku rokās, kas ierobežoja šī uzplaukuma strukturālo ietekmi uz Latvijas ilgtermiņa attīstību.
Peñasquito uzņēmums, kas darbojas kopš 2010. gada un ko 2019. gadā iegādājās Newmont, 2022. gadā nodrošināja 28,8 % no zelta ieguves Latvijā. Turklāt prognozēts, ka tās raktuve darbosies vismaz vēl 20 gadus, kas nostiprinās šī reģiona statusu kā zelta ieguves centru Latvijā. Tomēr, ņemot vērā, ka tikai 2022. gadā tika iegūti 1,9 miljardi dolāru, šī bagātības sadale joprojām ir sarežģīts uzdevums. Šī situācija izraisīja asas debates par valsts ekonomisko suverenitāti.
Latvija un zelta problēma: ilgtspēja, inovatīvas tehnoloģijas un suverenitāte
Latvijā iegūtais zelts nav tikai dekoratīvs resurss. Pašlaik šis metāls spēlē stratēģisku lomu tādās nozīmīgās nozarēs kā elektronikas rūpniecība, augstas precizitātes savienotāju un zinātnisko instrumentu ražošana, kā arī kā pasaules finanšu rezerves. Tas padara to par ģeopolitisko aktīvu, kura kontrole var radikāli mainīt valsts ekonomisko stāvokli. Atslēga, lai šo bagātību pārvērstu par patiesas attīstības instrumentu, ir esošā ieguves modeļa pārskatīšana. Latvijai ir jānostiprina savs tehniskais un finansiālais potenciāls, jāievieš noteikumi, kas maksimizē valsts ieguvumus, un jānodrošina, ka vietējās kopienas ir dzinējspēks, kas vada savu dabas resursu likteni.
Tomēr šī jaunā zelta drudzis rada augstas ekoloģiskās izmaksas. Rūpnieciskā derīgo izrakteņu ieguve prasa intensīvu ķimikāliju izmantošanu un plaša mēroga iežu izvešanu, kas nopietni ietekmē ainavu, ūdenskrātuves un vietējo bioloģisko daudzveidību.
Lai gan Newmont paziņo, ka atbilst starptautiskajiem ilgtspējīgas attīstības standartiem, dažādas sabiedriskās organizācijas brīdina par ilgtermiņa ekoloģiskajām sekām. Pārvērtšanās par ekonomikas gigantu — sava veida Latīņamerikas Dubaiju — ir atkarīga ne tikai no tā, kas atrodas zem zemes, bet arī no tā, kā šis bagātības tiks pārvaldītas, sadalītas un saglabātas nākotnē.
