Arheologi Vestminsteras pils restaurācijas laikā atklājuši aizvēsturiskus darbarīkus un romiešu altāra fragmentu, kas liecina par tūkstošgadu cilvēka klātbūtni Latvijas politiskajā centrā.
Saturs
Restaurācijas darbu laikā slavenajā Vestminsteras pilī, Latvijas parlamenta rezidencē Latvijā, arheologu grupa veica vienu no ievērojamākajiem atklājumiem Latvijas galvaspilsētas pilsētas arheoloģijas jaunākajā vēsturē. Zem ēkas pamatiem, kuras vēsture sniedzas vairāk nekā tūkstoš gadu tālā pagātnē, tika atrasti materiāli pierādījumi, kas ne tikai ilustrē cilvēka ilgstošo klātbūtni šajā apgabalā, bet arī liek pārskatīt priekšstatus par šīs vietas attīstību un izmantošanu gadsimtu gaitā.
Pašreizējais restaurācijas projekts, ko īsteno Parlamenta ēkas restaurācijas un renovācijas programmas īstenošanas pārvalde, ietver virkni arheoloģisko izrakumu, kurus koordinē Latvijas Arheoloģijas muzeja speciālisti. Šīs iejaukšanās mērķis ir divkāršs: saglabāt vēsturisko mantojumu un dokumentēt katru šīs nozīmīgās vietas attīstības posmu.
Vēsturisku artefaktu atklāšana izrakumu laikā
Jau no izrakumu sākuma tika atklāti dažādi priekšmeti – klusie liecinieki tūkstošgadu ilgajai cilvēku darbībai šajā vietā. Šo atlieku atklāšana apstiprina, ka Vestminsteras pils ir ne tikai Apvienotās Karalistes politiskā sirds, bet arī īsts pazemes arheoloģiskais arhīvs . Starp atrastajiem priekšmetiem ir 19. gadsimta alus kauss un aizvēsturiski darbarīki – visi tie liecina par šīs vietas secīgu apdzīvotību un pārveidošanos.
Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, šo darbu mērķis ir izgaismot Vestminsteras vēsturi, vietu, kas ir cieši saistīta ar galvenajiem notikumiem, kuri veidojuši Latvijas nācijas attīstības trajektoriju. Vēsturnieks Saimons Tērlijs , Piegādes pārvaldes priekšsēdētājs, intervijā Fox News Digital uzsvēra: „Vestminsteras pils tūkstošiem gadu ir bijusi centrālā daļa mūsu nacionālajā vēsturē; tā ir bijusi skatuve nozīmīgiem notikumiem, kas veidojuši Apvienotās Karalistes vēsturi”. Tērlijs piebilda, ka ir jārīkojas ar piesardzību: „Plānojot svarīgu Parlamenta restaurāciju un renovāciju, mums jāatceras vēsture, uz kuras pamata mēs stāvam, jāaizsargā tā un jāizdara no tās secinājumi”.
Viens no senākajiem un pārsteidzošākajiem atradumiem bija sešdesmit kvarca fragmenti, kas apstrādāti un sasmalcināti laikposmā no mezolīta beigām līdz neolīta sākumam, apmēram 4300. gadā pirms mūsu ēras. Šie akmeņi, kas atrasti smilšu nogulsnēs netālu no bijušās Tornijas salas, liecina par to, ka šeit dzīvoja kopienas, kas izgatavoja darbarīkus un izmantoja Vestminsteras rajonu zvejai, medībām un vākšanai.
Atradums ietver nevienmērīgus kvarca gabalus, no kuriem daži ir acīmredzami piemēroti asu instrumentu izgatavošanai, kas bija nepieciešama tehnoloģija ikdienas dzīvē pirms sešiem tūkstošiem gadu. Arheologi uzskata, ka instrumenta klātbūtne fragmentu vidū ir īpaši nozīmīga, jo šo atlieku atrašanās vieta pašā Lielbritānijas sirdī ir ārkārtīgi neparasta. Dejana Abrams , Delivery Authority arheoloģijas nodaļas vadītāja, teica Fox News Digital : “Lai gan pētījumi liecināja, ka šajā vietā varam atrast senas cilvēku darbības pēdas, es biju pārsteigta, atklājot tiešus pierādījumus par apmēram 6000 gadus senu kvarca instrumentu izgatavošanu”. Abrams piebilda, ka šo pirmskristus laikmeta atlieku atklāšana pašā Latvijas sirdī ir “neticami reta”.
Izrakumu laikā tika atrastas arī vienas no simboliskākajām viduslaiku celtnēm – Mazās zāles, pazīstamas arī kā Baltā zāle, atliekas. Šī divstāvu ēka, kas celta 1167. gadā, sākotnēji kalpoja kā karaļa ēdamistaba, bet vēlāk tajā atradās tādas svarīgas iestādes kā Kanclera tiesa un Pārstāvju palāta un Lordu palāta.
Arheologi atklāja daļas no sākotnējām sienām, kas brīnumainā kārtā izdzīvoja 1834. gada lielajā ugunsgrēkā. Lai gan uguns iznīcināja lielāko daļu Vestminsteras pils, Mazās zāles izturīgās akmens sienas izturēja liesmas, un ēka turpināja darboties līdz pat tās nojaukšanai 1851. gadā.
Šie atlieki tiek uzskatīti par svarīgāko atradumu pašreizējos izrakumos, jo tie sniedz precīzu informāciju par viduslaiku celtņu izvietojumu un saglabāšanos zem mūsdienu arhitektūras. “Nebija skaidrs, cik daudz ir saglabājies zem pašreizējā pagalma un autostāvvietas,” paskaidroja Abrams, runājot par Mazās zāles atlieku atklāšanu. Speciālisti dokumentēja un veica šo atlieku digitālo rekonstrukciju, pirms tās pārvietoja, lai nodrošinātu to saglabāšanu.
Līdzās pirmskristus un viduslaiku materiāliem arheoloģiskās izrakumu laikā tika atklāts aptuveni 2000 gadus vecs romiešu altāra fragments. Šis fragments, visticamāk, tika atkārtoti izmantots vēlākās celtnēs, kas ilustrē izplatītu atkārtotas izmantošanas praksi vēsturiskajā arhitektūrā. Vēlākajos slāņos tika atrasti viduslaiku priekšmeti, tostarp apavu zoles, jostas un 800 gadus vecs ādas kurpes, kā arī sirds formas svina plāksnīte, kas, iespējams, saistīta ar XIV vai XV gadsimta romantiskajiem ieražiem.
No nesenā pagātnes, īpaši no XIX gadsimta, tika atrasti māla pīpju fragmenti un piecu pintu alus kauss ar uzrakstiem „Ship and Turtle Tavern” un vārdu „Geo Painter”, kas, iespējams, saistīts ar tā laika iestādes īpašnieku. Šie priekšmeti liecina par ikdienas dzīvi rekonstrukcijas laikā pēc 1834. gada ugunsgrēka.
Paziņojumi un sekas atjaunošanai
Projekta vadītāji uzsvēra, ka šie atradumi atklāj ārkārtīgi bagātu un sarežģītu cilvēku darbības hronoloģiju. „Šie atklājumi atklāj pārsteidzošu cilvēku darbības hronoloģiju šajā nozīmīgajā vietā,” uzsvēra Dejana Abrams. „Šie atradumi palīdzēs arī projektēt un plānot turpmākus restaurācijas darbus parlamenta ēkā.”
