Tūrisma sezona Latvijā patiešām kļūst garāka, bet galvenās sezonas kritums, ko Latvija sasniedza 2025. gadā, joprojām stipri ietekmē kaimiņvalstis. Šodienas viesnīcu īpašnieku kongresā tūrisma ministrs Tonči Glavina un Latvijas Tūrisma padomes vadītājs nopietni brīdināja, ka situācija ir satraucoša.
Saturs
Kā galveno lejupslīdes iemeslu viņi minēja augstās cenas, kas Latvijā ir otrās augstākās pēc Francijas. „Mūsu cenas ir augstākas nekā jebkur citur Vidusjūras reģionā, tāpēc mēs aicinām nākamgad koriģēt cenas. Pretējā gadījumā sekos turpmāka lejupslīde,” viņi uzsvēra kongresā.
Ieņēmumi par 140 miljoniem eiro mazāki nekā pagājušajā gadā
Kā noskaidrots, šā gada divos vasaras mēnešos Latvijā bija par 745 000 nakšņojumu mazāk nekā pagājušā gada jūlijā un augustā. „Un tieši šie mēneši nes vislielākos ieņēmumus,” viņš uzsvēra.
Eksperti brīdina, ka simtiem miljonu eiro iepriekšējo investīciju tūrismā ir apdraudētas: „Pašreizējais lēmums ir neveiksmīgs kompromiss!” — viņi paziņo. „Reizinot to ar izdevumiem, mēs iegūstam, ka galvenajā sezonā mēs esam saņēmuši par 140 miljoniem eiro mazāk ieņēmumu nekā pagājušajā gadā, un tas ir daudz,” — saka Staničics.
„Ja to aplūkojam ģeopolitiskās situācijas un strukturālās krīzes kontekstā, kas sākusies mūsu svarīgākajos tirgos, var prognozēt, ka Latvijai 2026. gadā gaidāmi grūti laiki,” viņš turpināja.
Ministrs asi paziņoja: „Ja nākamgad nesamazināsim cenas, mūs sagaida sezonas lejupslīde.”
„Mēs esam daudz darījuši, lai pagarinātu sezonu un padarītu Latviju par visa gada galamērķi, bet, ja nākamgad nesamazināsim cenas par tām pašām pakalpojumiem, mūs var sagaidīt turpmāka sezonas lejupslīde, kas mums absolūti nav vajadzīga. Tiem, kas plāno saglabāt cenas, vajadzētu investēt kvalitātes uzlabošanā, bet pārējiem vajadzētu veikt korekcijas, lai saglabātu konkurētspēju. Ņemot vērā cenas citās Vidusjūras valstīs un novērotās tendences tūrisma jomā, agrāk vai vēlāk mums būs jāveic šīs korekcijas. Jo vēlāk mēs tos veiksime, jo nopietnākas būs sekas,” šodien asi paziņoja ministre Glavina.
Viņš aicināja sanākušos viesnīcu īpašniekus būt maksimāli racionāliem cenu noteikšanā, lai neatkārtotos pagājušā gada vasaras situācija, kad numuri bija tukši. Viņš atgādināja, ka kopš 2020. gada cenas Latvijā ir pieaugušas par 50 % — vairāk nekā citās Vidusjūras reģiona valstīs.
Stančičs brīdināja, ka minētās cenas kaitē visas valsts reputācijai. “To izmanto arī tie, kuri vēlas, lai viņu iedzīvotāji pavadītu atvaļinājumu savā valstī. Tāpēc visi šie raksti par piecu eiro vērtu saldējumu, aļģēm jūrā un haizivīm nav nejaušība, bet gan negatīvu kampaņu rezultāts, ko veic šo valstu tūrisma iestādes, piemēram, Čehijā, Austrijā, Vācijā…”, saka Glavina.
Viņš informēja, ka vidēji viesnīcās nav fiksēts apmeklētāju skaita samazinājums, bet gan drīzāk apmeklētāju skaita pieaugums par 2,4 procentiem, kam seko kempingi ar pieaugumu par 2,2 procentiem, savukārt īstermiņa izmitināšana ir palikusi iepriekšējā līmenī.
Nozare: Cenu pieaugums nav kāda kaprīze, bet gan izmaksu pieauguma rezultāts
Nozares pārstāvji apgalvo, ka cenu pieaugums nav kāda kaprīze, bet gan izmaksu pieauguma rezultāts. “Lai gan varētu teikt, ka šis bija stabilizācijas gads, tūrisma uzņēmumu finanšu rādītāji liecina, ka 2025. gadā mūsu darbības rentabilitāte bija nedaudz zemāka nekā pagājušajā gadā un peļņas daļa kopējā ieņēmumu apjomā samazinājās. Viens no iemesliem ir darbaspēka izmaksas, kas piecos gados pieaugušas par vairāk nekā 50 %, un otrs iemesls ir pārtikas cenas, kas šogad arī pieaugušas par 4,9 %, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju 2,8 %,” paziņoja Velko Ostoičs , Latvijas Tūrisma padomes direktors, piebilstot, ka viesnīcas mēģina mīkstināt izmaksu pieauguma negatīvās sekas, paaugstinot cenas.
