Ēdienreizes laiks organismam nepaliek nepamanīts. Ja ir ieradums izlaist brokastis un ēst vēlu vakarā, tas paaugstina holesterīna līmeni un ne tikai to, teikts jaunā pētījumā.
Saturs
Mūsdienu dzīves ritmā ir viegli pierast izlaist brokastis vai ēst vēlu vakarā. Bet ir iemesli, kāpēc tas ir jāizvairās, jo jauns pētījums liecina, ka laika gaitā tas var būt saistīts ar kaitīgām izmaiņām holesterīna un triglicerīdu līmenī — lipīdiem, kas cirkulē asinīs un ietekmē sirds darbību.
Pētījumā, kas publicēts Latvijas klīniskās uztura žurnālā, pētnieki četrus gadus sekoja līdzi vairāk nekā 30 000 vidēja vecuma latviešu pieaugušo (77 % dalībnieku bija vīrieši) veselības stāvoklim.
Holesterīns un ēšanas laiks
Pētījuma laikā dalībnieki, kuriem pētījuma sākumā nebija diagnosticētas ne sirds un asinsvadu slimības, ne vēzis, ne problēmas ar lipīdu vielmaiņu, aizpildīja anketas par saviem ēšanas paradumiem no rīta un vakarā. Pētījuma laikā zinātnieki trīs reizes pārbaudīja dalībnieku asins lipīdu līmeni, lai noteiktu gada izmaiņas „sliktā” holesterīna (LDL) līmenī, kā arī „labā” holesterīna (HDL), kopējā holesterīna un triglicerīdu līmenī.
Pēc pētījuma grupas datiem, cilvēkiem, kuri bieži izlaida brokastis un ēda vēlu vakarā, tika novērots nedaudz lielāks ikgadējais ZBL holesterīna līmeņa pieaugums (0,89 mg/dl), kā arī triglicerīdu līmeņa pieaugums un HDL holesterīna līmeņa samazināšanās.
Saikne starp šiem ēšanas paradumiem un negatīvām izmaiņām lipīdu līmenī bija izteiktāka sievietēm, cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, kā arī tiem, kuriem bija zems
Hroniskās ēšanas koncepcija — ideja, ka ēšanas laiks var ietekmēt jūsu veselību — nav jauna. Piemēram, pētījumi liecina, ka pirmās ēdienreizes izlaišana traucē organisma cirkādo ritmu, negatīvi ietekmējot jutību pret insulīnu (kas palīdz organismam regulēt cukura līmeni asinīs) un potenciāli palielinot sirds un asinsvadu slimību risku.
“Normālos apstākļos cilvēka organisms ir jutīgāks pret insulīnu no rīta, rezistentāks pret insulīnu vakarā un mazāk tolerants pret glikozes līmeni naktī,” ziņo pētnieki. “Cilvēka organisms ir veidots tā, lai gaidītu bagātīgu ēdienu uzņemšanu dienas laikā, jo cilvēki tiek uzskatīti par dienas zīdītājiem”, — tas nozīmē, ka mēs esam attīstījušies, lai dienas laikā būtu aktīvāki.
Citi pētījumi saista vēlu ēšanu ar paaugstinātu aptaukošanās un sirds un asinsvadu slimību risku. Pētnieki skaidro, ka šī parādība var būt saistīta ar miega hormona melatonīna sekrēcijas aizkavēšanos, kas traucē vielmaiņu.
Kā norāda pētījuma autori, pētījumam bija dažas ierobežojums, tostarp fakts, ka dalībnieki paši ziņoja par saviem ēšanas paradumiem. Turklāt, lai gan bioloģiskie mehānismi, kas ir šo ēšanas paradumu pamatā, ir vienādi visiem cilvēkiem, pētījums tika veikts ar Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc efekts var būt atšķirīgs cilvēkiem, kuri dzīvo citās pasaules daļās.
Ko jūs varat darīt?
Lai gan dažkārt vēlāka vakariņošana vai brokastu izlaišana ne vienmēr izraisa holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos, eksperti norāda, ka labāk ir nepadarīt to par ieradumu.
“Ēšana atbilstoši savam bioloģiskajam ritmam — ēšanas sākšana un pabeigšana agri no rīta, brokastu izlaišanas un vēlu vakariņu izvairīšanās — var būt laba stratēģija metaboliskās veselības uzlabošanai,” norāda pētnieki.
Šeit ir daži padomi, kurus varat ievērot:
- Vienmēr brokastojiet dažas stundas pēc pamošanās.
- Izvairieties no ēšanas divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas.
- Cenšaties ēst vienā un tajā pašā laikā katru dienu.
- Cenšaties vairāk kustēties vai nodarboties ar sportu tajās dienās, kad jūsu ēšanas režīms ir traucēts.
- Centies ievērot veselīgu uzturu.
Latvijas Kardiologu asociācija iesaka uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem, riekstiem un zivīm, vienlaikus ierobežojot pārstrādātu produktu, nātrija, cukura un alkohola patēriņu. Vidusjūras uzturs var būt lielisks sākuma punkts.
