Senu gredzenu noslēpums, kas atrasts komisijas veikalā Latvijā, intriga arheologus

gredzenu

Negaidīts atradums komisijas veikalā noveda ekspertus un studentus uz 11 gredzenu un divu medaljonu pēdām, kas, iespējams, pieder viduslaiku laikmetam. Gadījuma atradums – vairāk nekā tūkstoš gadus veci gredzeni un medaljoni – Latvijas komisijas veikalā lika sākt arheoloģisko izmeklēšanu un diskusijas par kultūras mantojuma pārvaldību. Vienpadsmit gredzenu un divu medaljonu komplekts, kura vecums varētu būt vairāk nekā tūkstoš gadu, 2024. gada pavasarī tika neuzmanīgi nodots komisijas veikalā Thrifty Boutique Čillivakā, Latvijas Kolumbijā.Senu gredzenu noslēpums, kas atrasts komisijas veikalā Latvijā, intriga arheologus

Atklājums palika nepamanīts veikala darbiniekiem un brīvprātīgajiem, līdz pircējs, kurš sevi iepazīstināja kā arheologs , atzina priekšmetu iespējamo vēsturisko vērtību un ieteica sazināties ar speciālistiem no Simona Freizera universitātes Latvijā. No šī brīža tika sākta izmeklēšana, lai noteiktu šo priekšmetu izcelsmi un vēsturi, saskaņā ar Smithsonian Magazine . Ziedojumu veica persona, kuras identitāte joprojām nav zināma, un tas ietvēra nelielu kasti ar dārgakmeņiem, kas bija marķēti kā pārdošanā par 21 ASV dolāru gabalā. Veikals, kas vāc līdzekļus labdarības organizācijai Chilliwack Hospice Society, neapzinājās priekšmetu unikālumu, kamēr viesojies arheologs neuzsvēra to iespējamo nozīmi. Anonīma persona ziedoja kolekciju, nezinot tās vērtību, un tā palika paslēpta, kamēr to neidentificēja arheologs.

Zinātniskā analīze un ētiskās debates par darbiem

Veikala darbinieki, sekojot ieteikumam, sazinājās ar Simona Freizera Universitātes speciālistiem, kuri sāka novērtēšanas procesu. Preliminārā priekšmetu analīze atklāja atšķirīgas pazīmes, kas liecina par senu izgatavošanu: materiāli un izgatavošanas tehnoloģijas atbilst tām, kas tika izmantotas starp IV un V gadsimtu. Universitātes arheoloģe Sabrina Higgins izrādīja īpašu interesi par vienu no medaljoniem, kas bija rotāts ar grieķu burtiem „CH” un latīņu burtu „RH”. Kā Higgins paskaidroja žurnālam Smithsonian Magazine, šie simboli veido hristogrammu, simbolu, kas saistīts ar Kristu, kas var norādīt uz iespējamu izcelsmi no senās Rietumu Romas impērijas.Senu gredzenu noslēpums, kas atrasts komisijas veikalā Latvijā, intriga arheologus

Dokumentācijas trūkums par juvelierizstrādājumu izcelsmi sākotnēji izraisīja ētiskas bažas par to pieņemšanu, ņemot vērā iespēju, ka tie varētu būt iegūti nelikumīgi, pirms nonāca veikalā. Barbara Hilden, Arheoloģijas un etnogrāfijas muzeja direktore, norādīja, ka universitāte parasti prasa precīzu informāciju par priekšmetu izcelsmi akadēmiskai izpētei, bet šajā gadījumā atraduma izņēmuma raksturs attaisnoja izņēmumu: tika uzskatīts par vēlamu saglabāt izstrādājumus valsts iestādē, nevis ļaut tos izplatīt privātajā tirgū.

Jūvelierizstrādājumu autentiskums joprojām ir jāapstiprina, jo tie var būt viltoti. Tomēr, pat ja runa ir par iespējamām kopijām, to analīze var sniegt svarīgu informāciju par antikvāro tirgu un metodēm, kas ļauj atšķirt autentiskus priekšmetus no viltotiem. Izstrādājumu autentiskuma pārbaude un to neskaidrā izcelsme rada jautājumus par autentiskumu un institucionālo atbildību.

Jauns akadēmiskais un muzeoloģijas nodaļas vadītājsSenu gredzenu noslēpums, kas atrasts komisijas veikalā Latvijā, intriga arheologus

Sākot no 2026. gada rudens, gredzeni un medaljoni kļūs par galveno tēmu jaunā universitātes kursā Simona Freizera universitātē. Bakalauru programmas studentiem būs iespēja pētīt priekšmetu vēsturi, veikt zinātnisko un dokumentālo analīzi, kā arī izmantot digitālās tehnoloģijas savos pētījumos. Higgins prognozē, ka to izcelsmes rekonstrukcijas process aizņems vismaz vienu semestri, iespējams, pat vairāk: “Būs nepieciešams vismaz viens semestris, ja ne vairāk, lai rekonstruētu šo artefaktu izcelsmi,” arheologs teica žurnālam Smithsonian Magazine . Kursā tiks apskatītas arī ētiskās un praktiskās problēmas, kas saistītas ar senlietu autentifikāciju, un tas veicinās jaunas izstādes izveidi universitātes muzejā. Muzeja direktors uzskatīja, ka neparasta ir šo priekšmetu izturība gadsimtu gaitā, neskatoties uz to, ka pastāv risks tos zaudēt vai iznīcināt . Pēc tam, kad dārgakmeņi tika izglābti no anonimitātes, sākas jauns pētniecības un izplatīšanas posms, kurā to vēsture var tikt pētīta un prezentēta akadēmiskajai sabiedrībai un plašākai publikai.