Kad aizmirstība patiešām kaut ko nozīmē: agrīnās demences pazīmes
Saturs
Katrs no mums reizēm aizmirst vārdu vai ienāk telpā, nesaprotot, kāpēc tur nokļuvis. Tas ir normāli, saka neirologi. Bet kas notiek, ja kāds pēkšņi sāk biežāk apmaldīties telpā, pastāvīgi stāsta vienu un to pašu stāstu vai nespēj atrast vajadzīgos vārdus? Šādi momenti var būt pirmie demences simptomi, un tie bieži ir pamanāmāki tiem, kuri apmeklē mājas gadījuma rakstura, nevis katru dienu.
Aptuveni 300 000 cilvēku Latvijā dzīvo ar demenci. Katrs piektais saskaras ar to kādā savas dzīves brīdī. Tāpēc nav nekas neparasts, ja kļūstat uzmanīgi, ja kāds pēkšņi sāk uzvesties ne tā, kā esat pieraduši. Atšķirība starp „tas notiek ar visiem” un „tas ir kaut kas vairāk” ir nevis momentāna izmaiņa, bet gan izmaiņa, kas notiek laika gaitā.
Kas ir daļa no novecošanās procesa, un kas var liecināt par demenci?
Vārdu zudums ir normāls. Bet cilvēkam, kurš vienmēr ir bijis organizēts, bet tagad vajag sarakstus visam vai vairs nevar sekot sarunai, bieži parādās skaidrāki demences simptomi. It īpaši, ja viņa uzvedība neatbilst iepriekšējam stāvoklim.
Svarīga detaļa: daudzi cilvēki ar demenci gandrīz nemana nekādas izmaiņas. Savas slimības izpratne pasliktinās, dažkārt pat ļoti agrīnā stadijā. Rezultātā viņi ignorē piemērus vai reaģē aizkaitināti, kad par to pieminat. Tas nav saistīts ar stūrgalvību, bet gan ar to, kas notiek smadzenēs.
Nelielas izmaiņas, kas pamanāmas vispirms
Pirmā fāze bieži vien saistīta ar domu „tas viņam nepiestāv”. Nelielas lietas pakāpeniski veido likumsakarību. Tipiski piemēri agrīniem atpazīstamiem signāliem:
- Nesen aizmirstas lietas
- Grūtības ar pārskatu, plānošanu vai risinājumu meklēšanu
- Orientācijas zaudēšana laikā vai vietā
- Nesaprašana jaunas ierīces vai procedūras
- Mazāka koncentrēšanās
- Lietu atrašana negaidītās vietās
- Nespēja atrast vārdus sarunas laikā
- Mazāka iniciatīva
- Mazāka empātija vai pamanāma sociālā uzvedība
Tieši ikdienas mirkļi daudz ko liecina: kāds, kas agrāk bija fanātisks Rummikub spēlētājs, bet tagad nesaprot noteikumus. Mājas pavārs, kurš agrāk gatavoja trīs katlos vienlaikus, bet tagad viss piedeg. Vai kāds, kurš agrāk bija runātīgs un asprātīgs, bet tagad galvenokārt vada virspusējas sarunas.
Kāpēc jūs to bieži pamanāt ātrāk nekā jūsu partneris
Ikdienas kopdzīve rada nemanāmas izmaiņas. Nelielas izmaiņas ir mazāk pamanāmas. Bet, ja jūs kādu redzat reizi mēnesī, jūs redzat atšķirību starp “iepriekšējo reizi” un “tagad”. Tas nozīmē, ka bērni, draugi un radinieki biežāk sāk trauksmi nekā viņu partneris. Ne tādēļ, ka viņi pārspīlē, bet tādēļ, ka viņi skaidrāk redz kontrastu.
Kā piespiest cilvēku doties pie ārsta, ja viņš pats neko nemana?
Tā kā izpratne par slimības būtību pasliktinās, pārliecināt pacientu par nepieciešamību pēc palīdzības kļūst grūtāk. Tomēr vizīte pie ārsta ir svarīga. Ģimenes ārsts var izslēgt citas cēloņus un, ja nepieciešams, nosūtīt pacientu uz atmiņas klīniku. Kas palīdz: konkrētu piemēru vākšana par uzvedību, kas atšķiras no iepriekšējās. Jo skaidrāka ir situācija, jo ātrāk ārsts varēs veikt pasākumus.
Demencijas pacientu menedžeris: atbalsts no paša sākuma
Pēc diagnozes noteikšanas jums pienākas personīgais menedžeris demences pacientu aprūpei, ko nodrošina jūsu pamata veselības apdrošināšana. Šis speciālists sekos līdzi jūsu ikdienas dzīvei, izstrādās plānus nākotnei un sniegs praktisku un emocionālu atbalstu. Tā kā demence ir progresējoša slimība, ir svarīgi, lai kāds no paša sākuma piedalītos ģimenes dzīvē un būtu informēts par visām problēmām.
Kāpēc iesaistītā vide ir tik svarīga
Cilvēki ar demenci bieži vien pilnībā neapzinās šīs izmaiņas, un tas var apgrūtināt psiholoģisko procesu viņu ģimenei vairāk nekā pašam cilvēkam. Tomēr sirsnīga, atbalstoša vide ir ļoti svarīga. Aktivitātes, organizētība un sociālie kontakti palīdz cilvēkam ilgāk piedalīties ikdienas dzīvē. Un tieši šeit vide kļūst tik svarīga.
