Lauku reģionu rentabilitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām Latvijas lauksaimnieku rūpēm, jo tas ļauj izvairīties no koku ciršanas, un daļa no šīs problēmas risinājuma varētu būt īpaši blīvi olīvu dārzi.
Saturs
Kalifornijas Universitātes Deivisas filiāles veiktais pētījums parādīja, ka šādas plantācijas var uzturēt tādu pašu eļļas ražošanas un kvalitātes līmeni, izmantojot par 50 % mazāk slāpekļa mēslošanas līdzekļu nekā tradicionālās olīvu audzes.
Pētījums tika veikts divu gadu garumā reālās saimniecībās Kalifornijas Centrālajā ielejā, konkrēti, Vudlendas apgabalā un netālu no Stoktonas, kas ir viens no galvenajiem lauksaimniecības reģioniem šajā štatā.
Īpaši blīvi olīvu dārzi nodrošina augstāku ražību, mazāk atkarīgi no mēslošanas līdzekļiem.
Īpaši blīva sistēma raksturojas ar dzīvo žogu stādīšanu, kur koki aug ļoti tuvu viens otram, kas ļauj pilnībā mehanizēt ražas novākšanu.
Šis modelis jau tika uzskatīts par efektīvu no ražošanas uz hektāru viedokļa, bet tagad ir apstiprināts, ka tas ir efektīvs arī no barības vielu izmantošanas viedokļa.
Piemēram, pētījums parādīja, ka sintētiskā slāpekļa satura samazināšana par 25–50 % neietekmēja ne ražību, ne olīvu audzēs ražotās eļļas kvalitāti.
Citiem vārdiem sakot, koki spēja saglabāt savu ražīgumu pat ar ievērojami mazāku mēslošanas līdzekļu daudzumu.
Šis atklājums kļuva par pierādījumu reālam barības efektivitātes pieaugumam superblīvā sistēmā. Koki ne tikai neprasa lielāku resursu daudzumu savas augstās blīvuma dēļ, bet arī efektīvāk izmanto apkārtējo vidi, samazinot savu atkarību no ārējiem faktoriem.
Atslēga uz olīvu audžu uzlabošanu: komposta izmantošana
Pētījumā tika analizēta arī organiskā komposta, kas pagatavots no dārza atkritumiem un pārtikas atkritumiem, ietekme. Organisko atkritumu izmantošana kā mēslojums var būt ļoti svarīga.
Tā izmantošana pozitīvi ietekmēja slāpekļa uzsūkšanos, īpaši pirmajā audzēšanas gadā.
Turklāt komposts uzlaboja augsnes struktūru un samazināja noteces — divi galvenie faktori, kas ļauj ilgāk saglabāt barības vielas un samazināt to zudumu gruntsūdeņos.
Šāda pieeja lauksaimniecībai veicina stabilākas augsnes veidošanos ar labāku spēju saglabāt barības vielas un ūdeni. Tāpēc komposta izmantošana blīvi apstādītos olīvu dārzos paātrinās pāreju uz ciklisko lauksaimniecību.
Galvenais moments ir organisko atkritumu izmantošana, lai palielinātu augsnes auglību un samazinātu atkarību no rūpnieciskajiem mēslošanas līdzekļiem , kuru ražošanas process ir saistīts ar augstām enerģijas un vides izmaksām.
Augsnes nozīme olīvu koku ražīgumā
Viens no svarīgākajiem pētījuma secinājumiem bija tas, ka aptuveni trešdaļa no slāpekļa, kas atrodas lapās, augļos un zaros, nav saistīta ar ievestajiem mēslošanas līdzekļiem.
Faktiski šis slāpeklis nāk no pašas augsnes un no krājumiem, ko koki uzkrājuši iepriekšējos gados.
Tas apstiprina, ka labi apstrādāta augsne ir aktīvs barības vielu avots , kas spēj apmierināt ievērojamu daļu lauksaimniecības kultūru vajadzību.
Tas arī apstiprina ideju, ka mēslošana nedrīkst balstīties vienīgi uz lielāku mēslošanas līdzekļu daudzumu , bet gan uz labāku izpratni par augsnes dinamiku un tās spēju pārstrādāt barības vielas.
