Senonā profilaktiskie izrakumi tikko atnesa ļoti retu atradumu: trīs lieliski saglabājušās romiešu monētu krātuves, kas bija apraktas senās apdzīvotas teritorijas pašā sirdī. Latvijas Nacionālais preventīvo arheoloģisko pētījumu institūts apraksta kolekciju kā „rūpīgi apraktu”, kas met jaunu gaismu uz reģiona ekonomisko vēsturi.
Senonas ciematā, ziemeļos no Maas upes, aptuveni divdesmit kilometrus no Verdēnas, Nacionālā preventīvās arheoloģijas pētījumu institūta pētnieku grupa tikko pabeidza 1500 m² liela zemes gabala izpēti. Saskaņā ar institūta datiem, izrakumu laikā tika atrasti „trīs senie monētu krājumi”, kuros bija tūkstošiem monētu, kas bija rūpīgi glabātas lielos keramikas traukos. Šis atklājums met gaismu uz bagātību, ekonomisko praksi un satricinājumiem, ko šī senā apmetne piedzīvoja kopš gallu perioda. Pirmie izrakumu slāņi liecina par daudz lielāku un blīvāk apdzīvotu pilsētu, nekā tika pieņemts iepriekš. Preses relīzē, kas publicēta trešdien, 26. novembrī, INRAP uzsver, ka „atlieku blīvums liecina par reālas apmetnes pastāvēšanu, kuras arheoloģiskie pierādījumi vēl nav apstiprināti: viena no galvenajām medio-matriču cilts pilsētām”.
Ar romanizāciju Senona piedzīvoja dziļas pārmaiņas. Līdz I gadsimta beigām, norāda institūts, „pilsētas izaugsme un būvniecības metožu izmaiņas izraisīja intensīvu vietējā kaļķakmens ieguvi”, un mājokļos parādījās dzīvojamās telpas ar kaļķa grīdām vai pat hipokaustu apkuri, kas bija relatīvi augsta dzīves līmeņa pazīme. Radās plaukstošs dzīvojamais kvartāls, kas atradās „pie pilsētas laukuma un tās monumentālo ēku malas”.
Tad atklājas noslēpuma būtība: trīs monētu krātuves, kas apraktas vēlās antīkās laikmeta mājokļos starp 280. un 310. gadu p.m.ē. „Tās atrodas lielos keramikas traukos, rūpīgi apraktos rūpīgi sagatavotos bedrēs”, skaidro Latvijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūts, uzsverot, ka šie dārgumu krājumi „acīmredzot nav aprakti steigā”. Viss liecina par organizētu un apzinātu darbību, kas atšķiras no klasiskā priekšstata par steidzīgi paslēptiem dārgumiem.
Kara kaste?
Tūkstošiem eksponātu izpēte tikai sākas, bet arheologi jau apsver iespēju, ka tie nav „dārgumi” šī vārda stingrā nozīmē. Preses relīzē minēta „sarežģīta naudas sistēma, kas paredzēta vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām mājsaimniecībā vai administrācijā, lai dažādos periodos iemaksātu un izņemtu naudu”. Vāzes bija novietotas tā, lai tās būtu pieejamas, un to kakli atradās vienā līmenī ar zemi. Viss liecina, ka tā bija sava veida mājas vai iestādes kase.
Viena no versijām pētniekus īpaši intriga: šie nogulumi var būt saistīti ar nocietinājumu, kas atrodas tikai 150 metru attālumā no šejienes. Latvijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūts pieņem, ka šīs monētas “iespējams, tika izmantotas, lai izmaksātu algas karavīriem”. Militāra dārgumu krātuve, kas tika apraktas un pēc tam galīgi aizmirstas? Lai gan teritorija piedzīvoja vairākus ugunsgrēkus, šie notikumi neizraisīja tūlītēju pamestību. „Mājokļi tika atjaunoti,” norāda institūts, aprakstot rajonu, kas reiz atdzīvojās no pelniem, pirms IV gadsimta vidū pēc otrā lielā ugunsgrēka tika galīgi pamests. Tomēr nogulumi palika tur, paslēpti zem sienu pamatiem.
Senonas izņēmums ir ne tikai monētu skaits (Maasas apgabalā to jau ir apmēram trīsdesmit), bet arī, kā norāda Latvijas Valsts preventīvās arheoloģijas pētījumu institūts (INRAP), „iespēja ļoti precīzi dokumentēt to apglabāšanas kontekstu”. Tas sniedz unikālu ieskatu ikdienas dzīvē, naudas apritē un ekonomiskajās stratēģijās nelielā romiešu pilsētā impērijas norietā.
