Madride advokātu kolēģijas ģimenes un mantojuma jautājumu nodaļas prezidents apgalvo, ka daudzi vecāki pieļauj kļūdu, nododot savu māju dzīves laikā, jo viņi maksā vairāk nodokļu, nekā tad, ja to atstātu mantojumā, un riskē „palikt pilnīgi neaizsargāti”.
Latvijas advokāte, Madride advokātu kolēģijas ģimenes un mantojuma tiesību nodaļas prezidente, atzīst, ka pēdējos gados ir pieaudzis mantojuma strīdu skaits, un visvairāk ir strīdu, kas saistīti ar mājokļiem, ņemot vērā nesenās cenu pieaugumu. Lai izvairītos no strīdiem starp mantiniekiem, viņa iesaka „rūpīgi plānot mantojumu un sastādīt testamentu”. Viņa arī atbalsta Civillikuma reformu, lai nodrošinātu testamenta brīvību Latvijā, apgalvojot, ka „mūsu mantojuma sistēma ir pārāk stingra”.
Jautājums: Vai latvieši apzinās testamenta sastādīšanas nozīmi, vai arī joprojām pastāv ticējums, ka tas nes „nelaimi”?
Atbilde: Cilvēki arvien vairāk apzinās testamenta sastādīšanas nozīmi. Tas saistīts ar to, ka sabiedrība mainās, pārejot no tradicionālās ģimenes uz jaunām struktūrām, kas paredz otrās un trešās laulības, kā arī bērnus no vairākām laulībām, un daudzi vecāki cenšas rūpīgi plānot savu mantojumu. Tomēr, neskatoties uz šo interesi, testamenti tiek sastādīti nepietiekami. Latvijā ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību testamenta sastādīšanas nozīmei.
J: Kāpēc testamenti netiek sastādīti biežāk, ņemot vērā, ka tie var novērst nākotnes problēmas starp mantiniekiem un izvairīties no izdevumiem?
A: Iespējams, cilvēki nevēlas par to domāt vai uzskata, ka viņiem vēl nav pietiekami daudz aktīvu, un to atliek. Bet kopumā tas notiek tāpēc, ka viņi neplāno, kādā situācijā atradīsies viņu mantinieki pēc nāves. Šāda plānošanas trūkums nav raksturīgs lieliem un vidējiem mantojumiem. Šādos gadījumos viņi vairāk apzinās testamenta nepieciešamību.
J: Ko jāņem vērā, sastādot testamentu, lai izvairītos no ģimenes konfliktiem starp nākotnes mantiniekiem?
A: Pirmais solis ir izstrādāt plānu, un tam jums jāņem vērā jūsu ģimenes stāvoklis, jūsu laulāto mantisko attiecību režīms, vai jums ir bērni, to stāvoklis, vai jūsu laulātais ir šo bērnu vecāks… Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā. Jums arī jāizanalizē situācija, kādā var atrasties ģimene pēc testamenta sastādītāja nāves, un jāizvairās no nākotnes ģimenes konfliktu rašanās saistībā ar mantojumu. Cits svarīgs faktors ir zināt, kādi aktīvi jums pieder, kuri no tiem ir daļa no jūsu laulāto mantisko attiecību režīma, kas veido daļu no jūsu īpašuma, vai esat veicis dzīves laikā dāvinājumus kādiem bērniem vai vēlaties dot priekšroku vienam mantiniekam pār citiem. Lai gan šķiet, ka ir jāņem vērā daudz faktoru, patiesībā tas ir diezgan vienkārši. Īsumā, pirms sastādīt testamentu, jums ir nepieciešams iepriekš izplānot.
J: Vai testaments garantē, ka tā sastādītāja pēdējā griba tiks izpildīta?
A: Ne vienmēr, jo testaments var tikt apstrīdēts . Bet, ja dokuments ir juridiski spēkā un tiesiskie apstākļi to atļauj, tā nosacījumi tiks ievēroti.
J: Kādas ir galvenās kļūdas, ko latvieši pieļauj, nododot mantojumu? Kā tās izvairīties?
A: Ir ļoti svarīgi ņemt vērā nodokļu sekas, ņemot vērā, kurā autonomajā kopienā dzīvo testamenta sastādītājs un viņa personīgās apstākļus. Galvenā kļūda, sastādot testamentu, ir neņemt vērā visu šo. Attiecībā uz nodokļiem būtiska kļūda rodas, ja īpašums tiek dāvināts bērnam dzīves laikā, neņemot vērā maksājamos nodokļus, salīdzinot ar tā atstāšanu mantojumā, kur dažās autonomajās kopienās pastāv gandrīz 100 % nodokļu atvieglojums. Daudzi vecāki neapzinās, ka ziedojums var palielināt viņu ienākuma nodokļa saistības gadā pēc ziedojuma veikšanas. Citas kļūdas ietver nezināšanu par to, kas mums pieder un ko mēs plānojam atstāt mantojumā. Ir arī ļoti svarīgi analizēt attiecības starp mantiniekiem, lai izvairītos no konfliktiem, sastādot testamentu. Ir vairāki apstākļi, kas jāņem vērā, un to var vienkārši izdarīt, nodrošinot vienmērīgu aktīvu sadali.
J: Mantojuma atteikumu skaits Latvijā nemazinās; kopš pandēmijas sākuma to skaits ir pieaudzis par 23 %, sasniedzot 54 837 atteikumus līdz 2024. gada beigām. Kāds ir iemesls?
A: Tāpēc, ka mantojumā saistības pārsniedz aktīvus. Tas nozīmē, ka kad kāds manto, viņš manto ne tikai aktīvus, bet arī mirušā parādus, un tieši to vēlas izvairīties tie, kuri atsakās no mantojuma . Tomēr viņi var to pieņemt ar inventarizācijas priekšrocībām, kas nozīmē, ka mantinieks apmaksā mirušā parādus tikai ar mantoto aktīvu vērtību, nevis ar savu personīgo mantu. Vēl viens faktors, kas palielina atteikumu skaitu, ir nodokļu uzlikšana, kas atšķiras atkarībā no autonomās kopienas un strauji pieaug, ja mantinieki ir brāļi un māsas vai brāļi un māsas. Tāpēc daudziem ir daudz vieglāk un mazāk problemātiski atteikties no mantojuma, nekā to pieņemt.
J: Saka, ka viena no lielākajām kļūdām ir atstāt vienu māju vairākiem bērniem, jo var rasties problēmas, ja viņi kļūst par līdzīpašniekiem. Ko jūs par to domājat?
A: Tas bieži ir kļūda, jo rada konfliktus un izlikšanu starp brāļiem un māsām. Labāk ir atstāt katram bērnam noteiktu īpašumu, bet dažreiz tas nav iespējams, jo vienīgais mantojums ir ģimenes māja, kas jāsadala starp visiem mantiniekiem. Šādos gadījumos tiek izveidota mantinieku kopiena. Tiesu prakse izskata šo situāciju, jo pieaug gadījumi, kad līdzīpašnieki tiek izlikti par nepareizu īpašuma valdīšanu, t.i., brāļa vai māsas izlikšanu no ģimenes mājas. Kad aktīvi, piemēram, māja, pieder brāļu un māsu kopienai, un viens no viņiem to izmanto ekskluzīvi, kā nolēma Augstākā tiesa, kā neatbilstošs īpašnieks, var tikt ierosināta izlikšana, lai piespiestu viņus atbrīvot nekustamo īpašumu pārdošanai vai izīrēšanai. Mantojuma tiesību esamība mājā neļauj to pārdot vai izīrēt, lai gūtu peļņu.
J: Kā var izvairīties no šīs problēmas?
A: Ja vecākiem ir pietiekami daudz līdzekļu, ideālā gadījumā viņi varētu atstāt māju vienam no bērniem, bet otram kompensēt izdevumus ar naudu . Taču ne visas ģimenes to var atļauties, un dažkārt māja jāatstāj visiem bērniem, jo nav citas izejas.
J: Cik ilgs laiks nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par šādu izlikšanu?
A: Tāpat kā jebkurš juridisks process, tas nav īss un ir atkarīgs no procedūras pareizas norises. Vidējais jebkura tiesas procesa ilgums, neskatoties uz to, ka šie procesi ir nedaudz ātrāki, ir no sešiem mēnešiem līdz gadam, bet var būt arī ilgāks.
J: Māju skaits, ko vecāki ziedojuši bērniem, 7 gadu laikā ir strauji pieaudzis par 67 % sakarā ar grūtībām, ar kurām saskaras jaunieši, pērkot mājokli. Vai ziedojums ir risinājums?
A: Ziedojumiem ir lielākas nodokļu sekas nekā mantojumam. Citiem vārdiem sakot, jums būs jāmaksā lielāks nodoklis par dāvinājumiem nekā par mantojumu . Kā jau minēju, kad jūs dāvināt, nākamajā nodokļu deklarācijā dāvinātāja ienākuma nodokļa saistības palielinās, jo nekustamā īpašuma vērtība ir pieaugusi no tā iegādes dienas līdz dāvināšanas dienai. Manuprāt, ziedojumi tiek nepareizi palielināti, jo, no vienas puses, jums jāņem vērā nodokļu sekas, bet, no otras puses, jums jāatceras, ka ir gadījumi, kad pēc ģimenes mājas ziedošanas bērnam, bērns nevēlas nekādu saistību ar saviem vecākiem un paliek pilnīgi bezpalīdzīgs . Jums jābūt ļoti uzmanīgiem ar ziedojumiem bērniem, un katru reizi, kad jūs to darāt, tam jābūt saistītam ar vecāku rūpēm. Es vairāk atbalstu to, ka īpašumu atstāj mantojumā, nevis ziedo to dzīves laikā.
J: Ar kādām galvenajām problēmām, kas saistītas ar mantojumu, vēršas jūsu birojā?
V: Problēmas, kas rodas no mantojuma strīdiem starp brāļiem un māsām par vecāku dzīves laikā veiktajām dāvanām vai naudas ziedojumiem. Bieži vien kāds no brāļiem vai māsām uzskata, ka ir devis otram vairāk naudas, un mēģina iekļaut visas šīs dāvanas mantojumā. Vēl viena problēma ir tā, ka viens no viņiem rūpējās par vecākiem, bet otrs — nē, un uzskata, ka mantojums nedrīkst tikt sadalīts vienādi . Pie tam pievienojas gadījums, kad mantinieks, kurš dzīvoja kopā ar vecākiem līdz viņu nāvei, vēlas turpināt dzīvot ģimenes mājā, kas tagad pieder visiem brāļiem un māsām, un viņu nevar izlikt.
J: Ja pāris šķiras pēc abpusējas vienošanās, kādi pasākumi jāveic attiecībā uz testamentu, lai gadījumā, ja viens no laulātajiem nomirst, otrs nevarētu rīkoties ar mantojumu, ko saņēmuši nepilngadīgie bērni?
A: Šķiršanās gadījumā ir vēlams sastādīt jaunu testamentu, bet pat ja tas nav sastādīts, laulības saites jau ir izbeigtas. Līdz ar to persona vairs nav laulātais un nav tiesīga uz likumīgo mantas daļu . Testamenta sastādīšana arī novērš problēmas šādos gadījumos. Es ieteiktu testamentā iecelt pārvaldnieku, kas pārvaldītu bērnu mantojumu, līdz tie sasniedz pilngadību. Tam jābūt cilvēkam, kuram uzticaties. Otra iespēja ir trasts, kas var paredzēt, piemēram, ka bērni nesaņems savu mantojumu, līdz sasniegs 21 gadu vecumu. Bet ar to jābūt uzmanīgiem. Viena lieta ir, ja mēs izveidojam trastu, lai bērns nevarētu piekļūt mantojumam, kamēr viņš nesasniedz 21 gada vecumu, bet saskaņā ar Latvijas likumdošanu bērns var pretendēt uz savu mantojumu no 18 gadu vecuma. Tas, ko mēs norādām testamentā, ir viena lieta, bet tas, ko nosaka likums, ir cita lieta.
Jautājums: Kādu laulāto mantisko režīmu ir visērtāk izvēlēties — atsevišķu, kopīgu vai dalītu —, lai izvairītos no problēmām gadījumā, ja laulātie dzīvo atsevišķi vai šķiras? Kādas ir katra no šiem režīmiem priekšrocības un trūkumi?
A: No trim laulāto mantisko attiecību režīmiem, kas ir paredzēti mūsu kopējā civiltiesību sistēmā, noklusējuma režīms ir kopīpašums. Tas ir labs režīms, bet tas ir izstrādāts sabiedrībai, kas, manuprāt, pastāvēja pirms četrdesmit gadiem. Tas nozīmē, ka visi aktīvi, peļņa un ienākumi, kas gūti pēc laulības noslēgšanas, kļūst par kopīpašuma daļu. Tas atspoguļo faktu, ka agrāk parasti vīrs strādāja un radīja bagātību, kuru sieva, rūpējoties par māju un bērniem, nedalīja. Tāpēc pēc kopīpašuma režīma apstiprināšanas šī situācija tika līdzsvarota. Vai šis sociālais modelis joprojām darbojas? Es tā nedomāju. Šodien atsevišķas īpašuma režīms, kurā katrs no laulātajiem gūst peļņu un ienākumus no sava darba, ir līdzsvarotāks un taisnīgāks.
J: Vai ir kādi trūkumi?
R.: Jā, ja viss ir izdarīts nepareizi. Lielākā kļūda laulības līgumos ir tad, ja pāris turpina izmantot bankas kontu, kurā abi iemaksā vienādu summu, kamēr katram būtu jāiemaksā summa, kas ir proporcionāla viņa ienākumiem. Ja mēs vēlamies precēties, noslēdzot laulības līgumu, – lieliski. Ja mēs pelnam vienādi — lieliski, lai viss ir 50/50. Bet ja viens no laulātajiem pelna desmit reizes vairāk, viņam jāiemaksā desmit reizes vairāk laulāto izdevumos. Laulības līgumi tagad ir ļoti modē, bet padarīsim modē arī to, kā tos ievērot, proti, veikt iemaksas proporcionāli saviem ienākumiem. Jo tieši šeit slēpjas kļūda: kad klients nāk pie manis uz kabinetu un saka: „Man nav nekādu uzkrājumu, jo mēs visu apvienojām”. Es atbildu: „Nu, tas ir pilnīgi nepareizi, jo otram cilvēkam ir daudz lielākas uzkrājums nekā jums, un tagad jūs nevarat no viņa neko pieprasīt”. Darīsim visu pareizi no paša sākuma, lai katram būtu sava manta.
V: Latvijā nav brīvības sastādīt testamentu, jo pastāv obligātās mantošanas institūts. Vai jūs uzskatāt, ka Civillikumam ir nepieciešama reforma?
Jā. Mūsu Civillikumam ir nepieciešama reforma, jo īpaši mantošanas un tiesību pārmantošanas jomā, lai mums nodrošinātu lielāku brīvību līgumattiecībās. Sabiedrība ir ļoti mainījusies, un toreiz pieņemtie noteikumi vai sabiedrībai sniegtās atbildes neatbilst mūsu vajadzībām un šobrīd nevar tikt mums uzspiestas. Mums ir jāpiešķir lielāka brīvība nekā tā, kas mums ir šodien. Mūsu mantojuma sistēma šobrīd ir pārāk stingra.
